RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Kopš 2014. gada Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām ES valstīs parādījies vairāk nekā 100 jaunu partiju, daudzas no kurām pretendēs uz vietām EP šī gada vēlēšanās, raksta Politico.
2014. gada vēlēšanas kļuva par svarīgu brīdi radikālām partijām: savas uzvaras tajās guva "Alternatīva Vācijai", Zviedrijas demokrāti un spāņu Podemos, savukārt grieķu "Siriza" palielināja savu mandātu skaitu no viena līdz sešiem. 2019. gads var kļūt liktenīgs Eiropas jaunajām partijām.
"Alternatīva Vācijai"
Jā, šī galēji labējā vācu partija jau iekarojusi septiņus mandātus 2014. gadā, taču kopš tā brīža visi tās eirodeputāti vai nu aizbēguši uz citām partijām, vai nu izgāja Vācijas politiskajā arēnā. Saskaņā ar provizorisko vērtējumu, partija varētu iegūt līdz 13 vietām.
"Uz priekšu, Republika!"
Francijas prezidenta Emanuela Makrona partija riskē kļūt par visapbēdinošāko jauniņo. Reiz eirooptimisti cerēja, ka šī partija iegūs ne mazāk kā 30 vietas un kļūs par jaunās liberāļu, mēreno sociāldemokrātu un centrisko kristīgo demokrātu proeiropeiskās koalīcijas kodolu. Tagad, izskatās, tā neiegūs vairāk kā 19 vietas, savukārt problēmas Francijā, tostarp "dzelteno vestu" protesti, neļāva Makronam izveidot starptautiskas savienības.
Taču viss vēl nav zaudēts: eirodeputāti no "Uz priekšu, Republika!" var būt nepieciešami plaša proeiropeiska vairākuma izveidošanai. Tādējādi Makrons saglabās savu ietekmi, vismaz daļēji.
Poļu dumpotāji
Divas jaunas kustības var nozagt uzvaru politiskajiem milžiem - "Likumam un taisnīgumam" un "Pilsoņu platformai". Galēji labējā partija "Kukiz’15", kuru nodibinājis bijušais panks un rokeris, 2015. gadā ieguva 42 vietas Polijas Seimā, un tagad cer iegūt četrus mandātus Eiroparlamentā un iestāties aliansē ar itāļu "Piecu zvaigžņu kustību".
Kreiso centristu kustībai, kuru vada Slupskas mērs Roberts Bedroņs, vēl nav oficiāla nosaukuma, taču aptauju rezultāti liecina, ka dalības gadījumā vēlēšanās tā var iegūt piecus mandātus.
Čehu pirāti
Saskaņā ar aptauju rezultātiem, "Pirātu partija" Čehijā šobrīd dala otro vietu ar konservatīvo Pilsoņu demokrātisko partiju un gatavojas iegūt četras vietas Eiroparlamentā, kas padarīs to par visveiksmīgāko "zaļo" partiju šajās vēlēšanās.
Rumāņu korupcijas apkarotāji
Bijušā Rumānijas premjerministra Dačiana Čološa partija PLUS jau ir sastādījusi 43 eirodeputātu kandidātu sarakstu (Rumānijai ir vien 33 mandāti). Kopā ar to aliansi gatavojas veidot "Rumānijas glābšanas savienība", trešā lielākā partija Rumānijas parlamentā. Kopā tās var iegūt sešus mandātus.
Latvijas jauniņie
Trīs no piecām populārākajām Latvijas partijām pirms pieciem gadiem neeksistēja. Latvijai pienākas astoņas vietas Eiroparlamentā, un KPV LV, Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par!" var saņemt katra pa vienam mandātam.
Slovākijas neierašanās vēlēšanās
2014. gadā Eiroparlamenta vēlēšanās nobalsoja vien 13% iedzīvotāju un tikai 6% cilvēku vecumā līdz 30 gadiem. Jebkura partija, kurai izdosies piesaistīt publikas uzmanību, spēs iegūt pārējos 87% vēlētāju. Vislielākās iespējas tam ir galēji labējām "Tautas partijai – mūsu Slovākija" un "Mēs - ģimene".
Eiropas kreisie
Divas Eiropas kreisās partijas nav populāras vēlētāju vidū, toties piesaista daudz uzmanības sociālajos tīklos. Partiju DiEM25 vada bijušais Grieķijas premjerministrs Janis Varufakiss, savukārt tās locekļi ir Džulians Asānžs, mūziķis Žans Mišels Žārs, režisors Kens Loučs un filozofi Slavojs Žižeks un Noams Homskis.
Partijai Volt Europa, kuru izveidojuši jaunie Eiropas politologi, jau ir nodaļas visās ES valstīs, un astoņās no tām tā ir reģistrēta.
