Zinātnieki pastāstīja, kāda diēta nodrošinās veselību nākotnes paaudzēm

© Foto : PixabayАнглийский завтрак
Английский завтрак - Sputnik Latvija
Saskaņā ar britu zinātnieku pētījumu, mūsdienu cilvēku uzturs, kurš izveidojies rietumu virtuves ietekmē, ir bīstams cilvēces planētas nākotnei, jo pēc zinātnieku aplēsēm līdz 2050. gadam Zemes iedzīvotāju skaits sasniegs 10 miljardus.

RĪGA, 21. janvāris – Sputnik. Lai nodrošinātu veselīgu cilvēces nākotni, šodien cilvēkiem ir asi jāsamazina gaļas un olu lietošana. Tāpēc Lielbritānijas zinātnieki izstrādājuši "universālu veselīgo diētu", kura nodrošinās veselību nākotnes paaudzēm. Par to vēsta Sky News, atsaucoties uz britu uztura un veselības lietu komisijas pētījumu.

Sāls kristāli - Sputnik Latvija
Zinātnieki pierādījuši, ka diēta ar nelielu sāls daudzumu nenes labumu

Saskaņā ar pētījumu mūsdienu cilvēku uzturs, kurš izveidojies rietumu virtuves ietekmē, ir bīstams cilvēces planētas nākotnei kopumā, jo pēc zinātnieku aplēsēm, līdz 2050. gadam Zemes iedzīvotāju skaits sasniegs 10 miljardus. Tādējādi, viņi uzskata, ka gaļas patēriņam ir jāsamazinās līdz septiņiem gramiem dienā, lai glābtu planētu un samazinātu priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu.

Kā norāda izdevums, statistiski vidējs cīsiņš sver 65 gramus, un, līdz ar to, zinātnieki aicina cilvēkus apēst ne vairāk par vienu cīsiņa daļu dienā. Kā alternatīvu var apēst gaļas bumbiņu, mazu hamburgera kumosu vai mazliet mazāk par bekona šķēlīti.

Turklāt, saskaņā ar diētu, izņemot atļautos 7 gramus gaļas, dienā varēs apēst 500 gramus dārzeņu un augļu, 29 gramus putnu gaļas, 28 gramus zivju. Turklāt nedēļā varēs apēst pusotru olu.

Tāpat zinātnieki uzskata, ka cilvēkiem divas reizes būtu jāsamazina sarkanās gaļas un cukura lietošana uzturā, un tā vietā biežāk ir jāēd rieksti, augļi, dārzeņi un pākšaugi.

Dārzeņi un augļi. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Zinātnieki noskaidrojuši: dārzeņu un augļu visai cilvēcei nepietiks

Kā uzskata pētījuma autori, šī diēta ne vien palīdzēs cilvēkiem ievērot veselīgāku dzīves veidu, bet arī samazinās klimata izmaiņu, mežu izciršanas, augsnes erozijas un dabas daudzveidības samazināšanās radītos negatīvos efektus.

"Ēdiens, kuru mēs ēdam, ietekmē cilvēku un planētas veselību, un šobrīd mēs visu darām nepareizi. Mums ir nepieciešamas liela mēroga pārmaiņas globālajā ēdināšanas sistēmā, kuras tiks īstenotas ar katras valsts īpašību vērā ņemšanu," - citē izdevums Londonas universitātes profesora Tima Lenga vārdus.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала