RĪGA, 17. janvāris — Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Labākā dāvana ir grāmata, it īpaši, ja tā ir mierinājuma balva par iztērētu laiku.
No 15. janvāra uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) vienā dīzeļvilciena sastāvā iekārtojis "bibliotēku uz riteņiem". Tagad vilciens aicina pasažierus neizšķiest ceļā pavadīto laiku miegam vai elektroniskajām iekārtām, bet gan atgriezties pie vecajām labajām grāmatām.
Dzelzceļnieku un Imanta Ziedoņa muzeja ieceri ir grūti nosaukt par īstu bibliotēku. Nekādas pārmaiņas vilciena ārienē nav manāmas, tikai uz rokturiem parādījušās reklāmas lapas, kas informē par projektu un literatūras ekspluatācijas noteikumiem: neburzīt, neplēst, neapzīmēt, līdzin neņemt.
Grāmatas krievu valodā nāksies pameklēt
Dīzeļvilciena priekšējā vagonā un astē novietotas vairākas kastes ar grāmatām un žurnāliem. Izvēle nav liela: katrā kārbā daži desmiti sējumu. Taču arī ceļš uz Siguldu nav tāls – tikai aptuveni stunda ceļā.
Grāmatas ir dažādas – laika gaitā paburnītas un gandrīz jaunas. Lielākā daļa – latviešu valodā, retumis sastopami daži sējumi angļu valodā. Izdevumus krievu valodā nepamanījām, taču arī tie ir atrodami, ja kārtīgi pameklēt. Patlaban to skaits nav liels – tikai apmēram desmit grāmatas. Taču organizatori apliecināja, ka sortiments pastāvīgi papildināsies. Grāmatas nodrošina Imanta Ziemdoņa muzeja bibliotēka.
Literatūra projekta ietvaros mainīsies ik pēc trijiem mēnešiem. Pirmajam vilcienam bija nolemts izvēlēties ar ceļojumiem saistītu literatūru – simboliski. Liela daļa grāmatu ir visai apjomīgas – līdz Siguldai izlasīt neizdosies. Var jau, protams, sarēķināt un mēģināt turpināt atpakaļceļā, taču pagaidām lasītavas vilciens ir tikai viens, un pa vienu maršrutu nekursēs.
PV pārstāvji stāsta, ka lasītava kursēs pa visiem Latvijas dzelzceļa dīzeļvilcienu maršrutiem. Sigulda, Cēsis, Daugavpils, Rēzekne... visur plānots iepotēt mīlestību pret grāmatām. Tiesa, pagaidām tikai vienā sastāvā. Tālākais jau ir atkarīgs no pašiem lasītājiem.
Tuvākajos mēnešos organizatori uzmanīgi vēros pasažieru reakciju, lai saprastu, vai vērts ieceri paplašināt un ieviest citos vilcienos.
Lasīt vai nelasīt
Iekāpām vilcienā pirms došanās ceļā un acumirklī uzdūrāmies lasošiem pasažieriem. Tiesa, viņi atzina, ka atnākuši paši ar savām grāmatām. Par ceļa bibliotēkas ideju daudzi izteicās skeptiski.
- Šodien lielākā daļa cilvēku tomēr sēž telefonos un planšetdatoros. Sākt lasīt grāmatu un nepabeigtu atlikt atpakaļ – apšaubāms priekš.
- Bet jūs taču lasāt.
- Es taču no mājām paņēmu. Bērni lūdza izlasīt un izteikt savas domas.
- Tātad tādi grāmatu plaukti ir lieki?
- Kāpēc tad lieki? Lieki nebūs. Varbūt kādam telefons nosēdīsies, viņš vismaz kaut ko palapos.
Konduktori vēl nav pieraduši pie bibliotekāru lomas. Pagaidām būtu pāragri vērtēt interesi par grāmatām. Pašiem laika lasīt nav: pieturas īsas, kamēr visus apstaigāsi, aizmirsīsi, par ko lasīji.
Protams, Latvijā nav tādu attālumu, kurā lasītava vagonā būtu milzum aktuāla. Krievijā, kur bieži zūd mobilie sakari un nav iespēju uzlādēt telefonu, bet pārvietošanās no punkta "A" līdz punktam "B" bieži vien ilgst vairākas diennaktis, tāds jaunievedums būtu daudz aktuālāks.
Kas to lai zina: varbūt lielā kaimiņvalsts pārņems vienkāršo paņēmienu, kā izklaidēt pasažierus, un tad Ļeva Tolstoja darbu krājums dosies ilgā ceļojumā pa Transsibīrijas maģistrāli. Bet mēs pagaidām palasīsim tepat.
