RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas komponists Raimonds Pauls, kurš pirms dažām dienām nosvinēja savu 83. dzimšanas dienu, radio Baltkom ēterā pastāstīja, ka galvenais viņa dzīvē ir mūzika, un viņš nožēlo, ka reiz iesaistījās politikā, taču viņš seko līdzi tam, kas notiek gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, un pat skatās politiskos šovus. Tāpat Pauls pastāstīja, ko viņam nozīmē patriotisms un kā viņš attiecas pret Latvijas iedalīšanu krievos un latviešos.
Mūzika ir galvenais
Mūzika un darbs ir galvenais Raimondam Paulam, un kopumā viņš ir apmierināts ar to, kā izveidojusies viņa dzīve, ja nu vienīgi nožēlo par lēmumu kļūt par kultūras ministru.
"Es tik vienu arī zinu, kas ar darbu ir saistīts… Tā satur, ja tā nebūs, tad būs beigas. Nezinu, kam kāda dzīves jēga, bet es esmu apmierināts. Es neko īpašu neesmu izdarījis, bet kaut kas ir izdevies. Dod Dievs tā visiem! Protams, ir jākustas. Izņemot mūziku, man nekā īpaša nav. Kādreiz muļķības pēc iesaistījos tajās politiskajās lietās… Paldies Dievam, esmu atbrīvojies no tā," pastāstīja Pauls.
Viņš norādīja, ka dzīvo netālu no Latvijas Saeimas un, garām ejot, bieži satiek kādu no sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.
"Eju garām, satieku dažādus interesantus cilvēkus. Tā vien gribas ātrāk aiziet, un patālāk. Pat šobrīd nevēlos par to nevēlos runāt," pateica Pauls.
Tāpat viņš paziņoja, ka iestājas pret politikas iejaukšanos kultūras lietās.
"Ir muļķīgi slēgt robežu, nelaist kādu no dziedātājiem vai māksliniekiem. Tās taču ir muļķības," uzsvēra Pauls.
Kas ir patriotisms
Tāpat intervijā Raimondam Paulam pavaicāja, ko viņam nozīmē patriotisms. Uz to komponists atbildēja:
"Es šeit dzīvoju, strādāju, nekur netaisos braukt projām. (…) Es varētu (aizbraukt – red.). Tad man vajadzēja jau 80. gados to izdarīt, tad, jā, varēja aizbraukt. Bet nē, es tomēr palikšu šeit. Strādāt šeit – tā ir mana patriotisma uztvere. Nevis lozungus kliegt, bet pašiem kaut ko darīt, pacensties, lai šī valsts būtu kaut kādā līmenī."
Viņš atzīmēja, ka šodien Latvijā jūtams politisko līderu trūkums, uz kuriem varētu paļauties, tostarp jaunu, no jaunās paaudzes.
Krievi un latvieši
Raimonds Pauls ir populārs komponists, kuru mīl gan latvieši, gan krievi, gan lietuvieši, gan daudzi citi. To pašu viņš var sacīt arī par citiem māksliniekiem – gan krieviem, gan Baltijas, kultūras telpā attiecības nāciju starpā ir diezgan siltas. Taču politiskajā nozīmē lietu stāvoklis ir pavisam cits, piekrīt Pauls.
Atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai ir pareizi, ja visa Latvija runās tikai latviešu valodā, kā to cenšas panākt Izglītības ministrijas ierēdņi un nacionāli noskaņoti politiķi, komponists atbildēja:
"Nekad tā nav bijis un nebūs. Mēs kādreiz visi vāciski runājām. Maza nācija, pat mūzikas nozīmē mums ir divi tirgi: vai nu mēs dziedam krieviski, tad ir cerība nokļūt Krievijā. Daudzi, protams, domā, ka var angliski, tad mēs tur… Bet tur mūs neviens īpaši negaida. Tāpēc vienalga mums būs jāzina šī valoda."
Pēc viņa domām, šos "divus krastus", kuri pastāv Latvijā, nevajag aiztikt, attiecības starp krievvalodīgo minoritāti un latviešiem var veidoties bez varasiestāžu piespiedu iejaukšanās.
Latvijas pašdarbība
Naudai šovbiznesā ir liela nozīmē, Latvijas mākslinieki šajā nozīmē nevar paspēkoties ar Krievijas māksliniekiem, tāpēc komponists Raimonds Pauls dēvē viņu darbu par "pašdarbību".
"Paskatieties kaut vai uz tērpiem. Kurš pie mums var atļauties tik daudz tērpu, cik ir Kirkorovam, piemēram. (…) Tas ir nepieciešams skatuvei, šovam un tā tālāk. (…) Pie mums viss ir pašdarbība, bet ko tu tur padarīsi. Pie programmas, pie priekšnesumiem ir jāstrādā… Mēs nestrādājam, vienkārši kāpjam uz skatuves, nodziedam dziesmiņu – un viss, uzredzēšanos," paziņoja Pauls.
Attiecīgi augstā līmenī izgājis tikai Busulis, atzīmēja komponists.
"Viņš jau tur (Krievijā – red.) grozās, viņu jau rāda koncertos par godu milicijai, tas nozīmē, ka tu jau esi panācis savu," pateica Pauls.
