RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Konferencē Raisina Dialogue Indijā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) bijušais vadītājs Deivids Petreuss paziņoja, ka militāri politiskais bloks NATO var pateikties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vēsta Sputnik Igaunija.
Petreuss paskaidroja, ka Putina nākšana pie varas Krievijā piepildījusi ar jaunu saturu alianses pastāvēšanas jēgu pēc PSRS sabrukuma un Varšavas līguma valstu apvienības darbības pārtraukšanas.
Tādējādi, pēc CIP bijušā vadītāja domām, varas nonākšanu Putina rokās NATO var uzskatīt par "lielāko dāvanu" – blokam parādījies "jauns pastāvēšanas iemesls".
Petreusa formula nedarbojas
CIP bijušā direktora izteikumus par to, ka Vladimirs Putins esot kļuvis par savdabīgu NATO reanimatoru, komentēja Krievijas Federācijas padomes Starptautiskās komitejas loceklis Oļegs Morozovs. Pēc viņa domām, ko citēja aģentūra RIA Novosti, Petreusa formula ir tīrā blēdība.
"Varētu domāt, ka gadījumā, ja Krievijā pie stūres nebūtu Putins, NATO būtu atbruņojusies, atteikusies no bāzēm un netuvotos Krievijas robežām," – norādīja senators.
Morozovs atzīmēja, ka ASV militārā doktrīna vienmēr ir bijusi izstrādāta saskaņā ar valsts kara rūpniecības kompleksa interesēm, vienalga, kas būtu Krievijas valsts vadītājs.
Kas attiecas konkrēti uz pašreizējo KF prezidentu, pēc Morozova domām, NATO tā nav dāvana, tā ir problēma. Viņš atgādināja, ka, pateicoties Vladimiram Putinam, izdevies panākt kvalitatīvu Krievijas armijas bruņojuma nomaiņu.
"Tādējādi viņš ir apkaunojis amerikāņu militārā pārspēka ideju," – noslēgumā piebilda O.Morozovs.
CIP bijušais vadītājs izkropļo faktus
Šādu viedokli savā komentārā pauda Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības komitejas loceklis Francis Klincēvičs. Viņš atgādināja, ka ne jau Krievija sākusi tuvoties NATO robežām, bet gan, gluži otrādi, alianse sākusi aktīvi iekļaut savā orbītā valstis, kas robežojas ar KF.
"CIP bijušais direktors Deivids Petreuss atklāti izkropļo faktus, apzināti mainot vietām iemeslu un sekas. Atgādināšu, ka alianses vērienīgākā paplašināšanās uz austrumiem notika laikā, kad Krievijas un Rietumu attiecības nebūt nebija sarežģītas, 2004. gada martā, kad blokā iestājās veselas septiņas valstis: Bulgārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Igaunija. Pie tam darbības plānam ar mērķi iestāties NATO tās pievienojās jau 2002. gada novembrī," – atsauca atmiņā politiķis.
F.Klincēvičs atgādināja, ka Krievijas valdība ne vienu reizi vien ieteikusi rietumvalstīm pielikt punktu konfrontācijā.
"Taču, spriežot pēc visa, noteiktas ietekmīgas aprindas Rietumos, it īpaši ASV, tāda notikumu attīstība apmierināja, un iznācis ir tas, kas ir iznācis," – secināja Federācijas padomes loceklis.
Petreusa vārdi nav neko vērti
Bezatbildīga verbāla provokācija, kam nav nekāda pamata – tā ASV bijušā galvenā izlūka "jēgas halucinācijas" novērtēja Krievijas Valsts domes deputāts, Krievijas Gaisa desanta spēku bijušais komandieris ģenerālpulkvedis Vladimirs Šamanovs.
Politiķis uzsvēra, ka Krievija neplāno klusēdama "skatīties, kā met kūleņus ap tās robežām".
"Putins kā valsts prezidents ir spiests atbildēt uz soļiem, ko ar amerikāņu svētību sper alianses locekļi," – Šamanova teikto citēja RIA Novosti.
"Krievijai ir līdzekļi, kam vismaz vajadzētu piespiest padomāt par to, ka šodien ar Krieviju vairs nevar sarunāties, neiedziļinoties lietas būtībā," – piezīmēja deputāts.
Rietumi krāpjas planetārā mērogā
Iepriekš Rietumu negodīgajai pieejai starptautiskajā politikā uzmanību pievērsa arī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Komentējot izdomas par "Krievijas draudiem", kuri it kā "piespiež" NATO paplašināt militāro klātbūtni pie KF robežām, M.Zaharova atgādināja PSRS pirmā un pēdējā prezidenta Mihaila Gorbačova uzstāšanos, kurā viņš stāstīja par Rietumu vadošo valstu līderu solījumiem nepaplašināt NATO uz Austrumiem.
"Rietumu sabiedrība, NATO vadība, nevis konkrētas personas, bet gan valstis un politiskās sistēmas, kas veido šo apvienību, darīja visu iespējamo, lai maldinātu ne tikai padomju tautu un Padomju Savienību, bet arī visu pasauli," – teica M.Zaharova vienā no saviem iknedēļas brīfingiem Maskavā.
Viņa piezīmēja, ka tā bija planetāra mēroga mistifikācija.
"Tajā brīdī visas tautas ar tādu cerību skatījās uz visas pasaules nākotni un cerēja, ka pēc aukstā kara konfrontācijas iestāsies pavisam citādi laiki, kad nebūs vienas politiskās sistēmas diktatūras, kad valstu attiecības veidosies, ņemot vērā XX gadsimta pieredzi ar tā kariem. Taču tas nenotika," – konstatēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve.