RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Baltijas valstu nav starp ES valstīm, kas piekritušas palīdzēt Maltai atrisināt imigrantu problēmu – patvēruma meklētāji jau 20 dienas dzīvo uz kuģa Valletas ostas tuvumā, portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Aleksejs Toms.
Vismazākā ES valsts, neskatoties uz Romas pāvesta iejaukšanos, atteikusies sniegt atļauju migrantiem izkāpšanai krastā, kamēr citas savienības valstis neapsolīs salai palīdzību.
Eiropas Komisijas oficiālais pārstāvis Margaritis Šinass preses konferencē Briselē 8. janvārī informēja, ka savienības dalībvalstis intensīvi apspriež problēmu, kas saistīta ar migrantiem abos kuģis, ko atteikušās pieņemt Vidusjūras valstis.
Šinass nepaziņoja detaļas un nepaziņoja, kuras valstis apspriež kritiskās situācijas risinājumu, turklāt nenorādīja, vai, Brisele centusies pierunāt, piemēram, Baltijas valstis uzņemt vismaz dažus cilvēkus.
Baltijas valstu vadība nesniedz informāciju ne par kādām steidzamām sarunām ar Briseli imigrantu jautājumā.
Margaritis Šinass uzsvēra, ka sabiedrotajām valstīm vajadzētu šajā situācijā demonstrēt solidaritāti, lai cilvēki varētu nekavējoties kāpt krastā Maltā. Detalizētāku informāciju par notiekošo un dažādu ES valstu viedokli vēlāk sniegs ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls.
Dienvideiropas valstu pacietība ir izsmelta
Patlaban zināms, ka, solidarizējoties ar Maltu, vairākus migrantus uzņems Rumānija, Vācija, Francija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande un Portugāle.
Pati Malta ir gatava izmitināt dažus cilvēkus, taču salas iespējas un resursi ir gandrīz izsmelti – iztērēti tūkstošiem imigrantu, kuri jau "izgājuši" cauri salai vai pagaidām mīt bēgļu nometnēs.
Labdarības vai cita veida nevalstisko organizāciju nofraktētie kuģi joprojām glābj imigrantu grupas Vidusjūrā, kas cenšas ar kontrabandistu palīdzību nokļūt Eiropā. Turklāt kontrabandisti no Tunisijas vienkārši izsēdina cilvēkus pie Eiropas krastiem un pamet vietējo glābēju ziņā.
Šoreiz, kā ziņo nevalstiskā organizācija Sea-Watch, uz divu nofraktēto kuģu klāja atrodas 49 cilvēki (tostarp – viens jaundzimušais un daži vecāki bērni), izglābti no gumijas laivas starptautiskajos ūdeņos. Saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām viņi tika nogādāti tuvākajā ostā, tas ir, Maltā.
2,262 deaths in the #Mediterranean in 2018.
— Sea-Watch International (@seawatch_intl) 8 января 2019 г.
49 people stranded at sea for 18d aboard @seawatchcrew and @seaeyeorg.
How many days of reflection @EmmanuelMacron to welcome these few survivors and become aware of the urgency? #OpenFrenchPort https://t.co/WKwQWreKuV
Salas varasiestādes aizliegušas kāpt krastā izglābtajiem, ari Itālija un Grieķija nevēlas uzņemt imigrantus. Humanitārās organizācijas iegādājas un nogādā uz kuģiem pārtiku un ūdeni, taču informācija liecina, ka daži patvēruma meklētāji, pavadījuši jūrā 20 dienas, stresa dēļ atsakās no pārtikas.
Maltas valdība lūdz, lai savienības dalībvalstu demonstrētu solidaritāti un sniegtu atbalstu salai, izmitinot vairāk nekā 250 cilvēkus, jo bēgļu nometnēs aug imigrantu skaits.
Pirms Romas pāvesta lūguma Eiropas valstīm demonstrēt žēlsirdību pret cietējiem Malta kategoriski atteicās no jauna uzņemt imigrantus. Tagad valsts pieprasa palīdzību, jo tās resursi ir gandrīz izsmelti – 450 tūkstoši nodokļu maksātāju pat ar ES fondu palīdzību nevar atļauties uzņemt, barot un uzturēt simtiem un tūkstošiem ekonomisko bēgļu.
