RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Akcija Lietuvā arestētā sabiedriskā darbinieka, antifašista un opozicionāra Aļģirda Palecka atbalstam tiek organizēta vairākās valstīs. Tā noritēs 2019. gada 14. janvārī vairākās valstīs.
Aicinājumu visiem labas gribas cilvēkiem nepalikt malā savā lapā Facebook publicējusi Latvijas Žurnālistu savienības locekle Alla Berezovska.
"Aļģirdu pūlas iebiedēt un salauzt par atšķirīgu viedokli. Draugiem nekas nav zināms par viņa veselības stāvokli, varasiestādes slēpj šo informāciju, tuvinieki atsakās sarunāties ar žurnālistiem. Sūtījumi politiskajam gūsteknim ir aizliegti," – viņa stāsta.
Precizēts, ka pikets Viļņā sāksies pie Lietuvas Seimas pl. 13.30. Savukārt pl. 12:00 solidaritātes akciju pie Lietuvas vēstniecības Rīgā organizē Latvijas Antinacistiskā komiteja.
"Līdzīgus piketus Palecka atbalstam plāno arī Igaunijas, Meksikas un Krievijas antifašisti, – vēsta paziņojuma autori. – Draugi, antifašisti un visi labas gribas cilvēki, pievienojieties! Brīvību Paleckim!"
Igaunijas kreisie atbalstīs Palecki
"Aļģirda Palecka arests sakarā ar "vieglu spiegošanu" ir daļa no marasma mākoņa, kas cītīgi pūlas pārklāt Baltiju. Valsts ieceltais Aļģirda aizstāvis gandrīz mēnesi klusēja kā ūdeni mutē ieņēmis. Tagad, cik man zināms, viņam atrasts aizstājējs. Politisko ieslodzīto skaits Baltijā vairojas, un to ignorēt nedrīkst," – portālā Sputnik Igaunija paziņoja Igaunijas Apvienotās kreisās partijas padomes priekšsēdētājs, jurists Sergejs Seredenko.
Provokācijas vēsture
2018. gada decembra vidū Lietuvas Drošības policija informēja par Sociālistiskās tautas frontes bijušā vadītāja Aļģirda Palecka un 72 gadus vecā vēsturnieka, Krievijas pilsoņa Valērija Ivanova aizturēšanu. Dienu vēlāk Ivanovs tikai izlaists brīvībā pret parakstu par neizbraukšanu no valsts. Sputnik Lietuva rīcībā esošā informācija liecina, ka Paleckis, Ivanovs un vēl daži cilvēki figurē krimināllietā par "Krievijas spiegu tīklu".
Lietuvas tiesībsargi informēja, ka pilnvarotās iestādes izmeklē noziegumus, kam pamati likti gadu agrāk, - "izlūkošanas operācijas Krievijas Federācijas labā". Saskaņā ar viņu vārdiem, "pretlikumīgās darbības" bija koncentrētas uz "Lietuvai nozīmīgākajiem notikumiem", piemēram, uz "1991. gada 13. janvāra lietu".
Tas ir jau otrais Lietuvas varasiestāžu mēģinājums notiesāt neērtu politiķi viņa uzskatu un izteikumu dēļ. 2011. gadā Paleckim tika izvirzītas apsūdzības par 1991. gada 13. janvāra notikumiem veltītiem izteikumiem. Kādā intervijā viņš izteica pieņēmumu, ka pie Viļņas televīzijas torņa "savējie šāva uz savējiem". Viņš tika notiesāts saskaņā ar Kriminālkodeksa 170. pantu "Par padomju okupācijas noliegšanu".
2012. gada janvārī tiesa attaisnoja Palecki nozieguma sastāva trūkuma dēļ, taču viņam tika piespriests naudas sods 10,4 tūkstošu litu (aptuveni 3 tūkstoši eiro) apmērā. Paleckis apmaksāja sodu un vērsās Lietuvas Augstākajā tiesā, kas spriedumu negrozīja. Turklāt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite atņēma Paleckim ordeni "Par nopelniem Lietuvas priekšā", ko viņš saņēmis 2004. gadā.
Pēc tam Paleckis vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar lūgumu pārbaudīt, vai no Lietuvas tiesu puses nav pieļauti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas panta par vārda un domas brīvības aizsardzību pārkāpumi.
