Doņeckā uzspridzināts dzelzceļa tilta balsts

© Sputnik / Valeriy Melnikov / Pāriet pie mediju bankasВ поселке Саханка Донецкой области
В поселке Саханка Донецкой области - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Informācijas ministrija publicējusi internetā videoierakstu, kurā redzami dzelzceļa tilta balsta sprādziena seku likvidācijas darbi.

RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas (DTR) tiesībsargājošās iestādes meklē ļaundarus, kuri uzspridzinājuši dzelzceļa tilta balstu Doņeckas pilsētā. Video ierakstu no sprādziena vietas publicējusi DTR Informācijas ministrija, vēsta Sputnik Igaunija.

DTR Ārkārtas situāciju ministrija ziņoja, ka uzbrukums noticis 1. janvārī, jaunā 2019. gada pirmajā dienā, vēsta RIA Novosti. Diversijas seku un būves sabrukuma riska likvidācijai speciālisti uzstādīja fundamenta stiprinājumus, dzelzbetona balstu un astoņus fundamenta blokus. Starpbalstu posmā izvietoti vairāk nekā simt dzelzbetona gulšņi.

Dzelzceļa tilts Doņeckā atrodas atzarojuma Čumakovo – Larino 27. kilometrā. Konstrukcija šķērso autoceļu Slavjanska-Doņecka-Mariupole. ĀSM informēja, ka cietušo incidenta rezultātā nav, ārkārtas situācijas seku likvidācijas darbi ir pabeigti.

Zināms, ka 29. decembri, bruņotā konflikta zonā Donbasā starp konflikta pusēm noteikts "Ziemassvētku pamiers", taču DTR valdība ziņo, ka no Ukrainas bruņoto spēku pozīciju puses regulāri notiek apšaudes.

Iepriekš vēstīts, ka 2014. gadā Doņeckas un Luganskas apgabalu iedzīvotāji atteicās pakļauties jaunajai Ukrainas valdībai, kas nāca pie varas antikonstitucionāla valsts apvērsuma rezultātā. Kijeva nosūtīja uz Donbasu armiju. Sākās pilsoņu karš. Savu nevēlēšanos atzīt minēto faktu Ukrainas valdība piesedz ar antiteroristiskas operācijas (ATO) izkārtni.

Военнослужащие Украины во время процедуры обмена пленными между ополченцами ДНР, ЛНР и украинскими силовикам - Sputnik Latvija
Krievijas ĀM brīdināja par iespējamām kaujas darbībām Donbasā no Ukrainas BS puses

Situācijas noregulēšanas procesa pamati tika likti 2015. gada 11. februārī Minskā tā saucamā "Normandijas četrinieka" – Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas – vadītāju pārrunās.

Pēc apspriedes tika parakstīta otrā "Minskas vienošanās", bet konflikta puses apstiprināja pasākumus, kuri paredzēja pakāpenisku tuvošanos mieram. Patlaban deeskalācijas process ir nonācis strupceļā, jo Kijeva nevēlas piedalīties tiešās pārrunās ar Lugansku un Doņecku, kā to paredz Minskas vienošanās.

2018. gada aprīlī Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar savu dekrētu nomainīja ATO pret "Ukrainas apvienoto spēku operāciju". Tādējādi viņš legalizēja nacionālo Bruņoto spēku izmantošanu pret paša tautu.

Ziņu lente
0