RĪGA, 31. decembris – Sputnik. Neliels alkohola daudzums devis iespēju apmēram par gadu paildzināt dzīvi cilvēkiem, kuri cieta no sirds mazspējas, salīdzinot tiem, kuri alkoholu nelietoja vispār vai lietoja pārmērīgi, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz mediķu publicētajiem secinājumiem žurnāla JAMA Network Open rakstā.
"Daudzi cilvēki, kuri cieš no sirds mazspējas, regulāri lieto alkoholu. Mēs noskaidrojām, ka nelielas alkohola devas saistītas ar ilgāku dzīvi pēc šādas diagnozes saņemšanas. Kādēļ tā, – pagaidām nav skaidrs, taču nevajag sāk dzert, ja jūs agrāk to nekad neesat darījuši," - stāsta Deivids Brauns no Vašingtona Universitātes Sentluisā (ASV).
Pēdējā desmitgadē zinātnes presē parādījušies vairāki desmiti pētījumu, kuru autori paziņoja par saiknes pastāvēšanu starp alkohola lietošanu jebkādā formā un vēža veidošanos dažādos orgānos.
Piemēram, 2010. gadā zinātnieki pierādīja, ka alus lietošana lielā daudzumā spēj paātrināt zarnu vēža attīstību, 2011. un 2013. gadā tika atklāta saikne starp alkoholu un krūts vēzi. Citi novērojumi parādīja, ka tabakas un alkohola apvienošana pasliktina alkohola kancerogēno ietekmi.
No otras puses, daudzi pētnieki norāda pretējo – cilvēki, kuri dzēra vīnu vai alu nelielos daudzumos, vidēji dzīvojuši ne vien ilgāk, nekā neglābjami alkoholiķi, bet arī ilgāk, nekā cilvēki, kuri vispār nelietoja alkoholu. Šādi paziņojumi un publikācijas izraisīja plašu diskusiju mediķu vidū, jo viennozīmīgu skaidrojumu šim fenomenam viņi nav spējuši atrast.
Brauns un viņa kolēģi atklājuši vēl vienu neparastu piemēru tam, kā alkoholisko dzērienu ietekme bijusi statistiski saistīta ar ilgāku, nevis īsāku dzīvi, vērojot gandrīz sešu tūkstošu amerikāņu sirmgalvju veselību apmēram 24 gadu garumā.
Pa šo laiku gandrīz četriem simtiem šī projekta dalībnieku attīstījās vieglas vai smagas sirds mazspējas formas. Tas ļāva zinātniekiem saprast, kā tās varbūtības iespēju ietekmēja tas, cik daudz dzēruši viņu pacienti.
Šim nolūkam pētnieki sadalīja brīvprātīgos trijās grupās – hroniskie alkoholiķi, nedzērāji un cilvēki, kuri mēdz iedzert, taču lieto ne vairāk kā septiņas alkohola porcijas nedēļā. Izrādījies, ka pirmie un otrie mira apmēram vienlīdz bieži – viņi vidēji nodzīvoja aptuveni 2600-2700 dienas pēc diagnozes paziņošanas.
Cilvēkiem, kuri mēdza iedzert, šis rādītājs bija ievērojami augstāks – aptuveni 3100 dienas. Tas nozīmē, ka viņi vidēji nodzīvojuši par 1-1,5 gadu ilgāk, nekā hroniskie alkoholiķi un cilvēki, kuri nekad nav lietojuši alkoholu.
Ar ko tas varētu būt saistīts? Pētnieki uzskata, ka viens no iespējamajiem iemesliem varētu būt tas, ka cilvēki, kuri mēdza iedzert vidēji biežāk, nodarbojušies ar sportu, vairāk pastaigājās un bija fiziski aktivāki, nekā alkoholiķi un nedzērāji.
No otras puses, viņi neizslēdz, ka šis labvēlīgais efekts bija saistīts ar to, ka dažu veidu alkoholiskie dzērieni, piemēram, alus un vīns, liek asinsvadiem paplašināties un samazina spiedienu, savukārt pats spirts samazina holesterīna nogulsnējumu veidošanos asinsvados.
