RĪGA, 27. decembris – Sputnik. Vadošo rietumvalstu iedzīvotāju uzskata varasiestāžu korupcijas līmeni par augstu, liecina Sputnik.Viedokļi aptauja. Korupcijas uztvere zināmā mērā veidojas mediju un nacionālās kultūras ietekmē, uzskata Sputnik Latvija aptaujātie eksperti.
Divas trešdaļas ASV iedzīvotāju (66%), vairāk nekā puse francūžu (52%), 41% britu un vairāk nekā trešdaļa vāciešu (34%) nosauca savas valsts varasiestādes par korumpētām. Par zemu korupcijas līmeni valsts iestādēs nosauca 21% Vācijas pilsoņu, 15% Lielbritānijas piederīgo, 10% Francijas iedzīvotāju un 6% ASV pilsoņu.
Saskaņā ar jaunākajiem Transparency International datiem, ASV kopā ar Franciju, Lielbritāniju un Vāciju iekļūst valstu Top 25 ar zemāko korupcijas līmeni. Ikgadējais Transparency International korupcijas uztveres indekss balstās uz aptaujām, kurās ir iesaistīti starptautiskie finanšu un tiesību aizsardzības eksperti.
Informācijas aģentūras un radio Sputnik pasūtīto aptauju veica franču socioloģiskā kompānija Ifop no 2018. gada 9. līdz 20. augustam. Pētījumā ir atspoguļots 4033 respondentu viedoklis vecumā no 18 gadiem. Maksimālā atlases kļūda apkopotajos datos katrā valstī sastāda 3,1% ar iespējamo patiesīgumu 95%.
Korupcijas uztveri ietekmē mediji
Rietumos pilsoņu attieksme pret korupciju veidojas mediju iespaidā, uzskata Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs.
"Šajās valstīs ir brīva prese, un dažādu mediju starpā pastāv augsta konkurence. Tāpat mediji daudz raksta par politiķiem un par korupciju, kā rezultātā pilsoņiem rodas iespaids, ka augstākās varasiestādes ir korumpētas, kamēr valstīs, kurās par to mazāk raksta un mazāk par to runā, šāds iespaids neveidojas," - paziņoja Mitrofanovs Sputnik Latvija.
Tai pašā laikā, pēc politiķa sacītā, nacionālā kultūra rada vērā ņemamu ietekmi uz korupcijas uztveri dažādās valstīs.
"Skandināvijas valstīs un daļēji Vācijā iecietība pret korupciju ir ļoti zema. Sabiedrība pārsvarā nosoda šādu izpausmi. Jā, nevar teikt, ka, piemēram, Dānijā par simts procentiem nav korupcijas augstākajās varasiestādēs, taču ja salīdzina ar Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīs, tad var teikt, ka tās tur praktiski nav, kaut gan ievērojama daļa sabiedrības var uzskatīt, ka korupcijas līmenis ir augsts," - paskaidroja parlamentārietis.
Līdzīgs viedoklis ir arī Tirgus uz sabiedriskā viedokļa pētījumu centra direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.
"Domāju, ka šajā jautājumā respondentu atbildes ļoti lielā mērā ir atkarīgas no diskursa, kurš dominē publiskajā telpā. Ja mēs runājam par korupciju varas augstākajos ešelonos, tad parastam pilsonim vienkārši nevar būt tiešas pieredzes, lai viņš spētu izdarīt objektīvu secinājumu par to, kā tur lietām klājas," - norādīja sociologs.
Ja cilvēkam nav tiešu zināšanu, tad viņa viedoklis veidojas viņa dzirdētā, lasītā un vai medijos redzētā iespaidā, paskaidroja Kaktiņš.
"Tāpēc, es domāju, ka šīs atšķirības, kādēļ Rietumeiropas valstīs vairāk cilvēku uzskata, ka pie viņiem korupcijas līmenis varasiestāžu vidū ir lielāks, nekā pārējās, ir saistītas ar šādu tematu parādīšanās biežumu presē," - noslēgumā sacīja eksperts.
Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Juris Rozenvalds uzskata, ka aptaujas rezultāti rietumvalstīs norāda uz sabiedrības vilšanās pakāpi un ir saistīti ar populisma vilni, kurš ieskāvis vairākas valstis.
"Cilvēki ir vīlušies tradicionālajos demokrātiskā procesa mehānismos. no tā izriet arī viņu pārliecība, ka tur augšā katrs pirmais ir korumpēts," - norāda eksperts.
