RĪGA, 25. decembris – Sputnik. Krievija nodrošinās gāzes piegādes patērētājiem Eiropā pat gadījumā, ja neizdosies vienoties par gāzes tranzītu ar Ukrainu, informēja Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks.
"Jebkuros apstākļos mēs garantējam Krievijas gāzes piegādi saskaņā ar "Gazprom" noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem. No šī viedokļa patērētājiem Eiropā tiks nodrošināts nepieciešamais apjoms," – apliecināja Novaks intervijā avīzei "Kommersant".
Ministrs uzsvēra, ka Krievija izpildīs savas saistības arī tad, ja līdz 2019. gada decembrim netiks panākta vienošanās par gāzes tranzītu cauri Ukrainai.
"Patlaban tiek izskatīti "Gazprom" un "Naftogaz" tiesā iesniegtie strīdi, un tiesvedība, principā, negatīvi ietekmē dialoga iespējas," – paskaidroja Novaks.
Viņš atklāja, ka būtisks jautājums pārrunās ir Krievijas gāzes tranzīta apjoms, kas varētu tik sūtīts cauri Ukrainai pēc 2019. gada jauna līguma gadījumā.
"Krievija dažādā līmenī, tostarp arī valsts vadības līmenī, vienmēr ir apstiprinājusi, ka esam gatavi nodrošināt turpmāko tranzītu arī pēc 2019. gada, taču ar noteikumu, ja šis variants būs konkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem gāzes piegādes maršrutiem Eiropai," – uzsvēra politiķis.
Iepriekš "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers paziņoja, ka pēc gāzesvada "Ziemeļu straume 2" ekspluatācijas sākuma tranzīta apjoms cauri Ukrainai varētu saglabāties 10-15 miljardu kubikmetru apmērā gadā. Savukārt "Naftogaz" paudis vēlmi saņemt lielāku apjomu – aptuveni 40 miljardus kubikmetru, pretējā gadījumā pustukšās "caurules" uzturēšana ir nerentabla.
Ukraina vairs nepērk gāzi Krievijā kopš 2015. gada novembra, gāzes glabātavās tā iesūknē degvielu, kas iegādāta Eiropā ar reversa noteikumiem. "Naftogaz" norādīja, ka situācijā, ja Krievija atteiksies no Ukrainas gāzes transporta sistēmas ekspluatācijas pēc projekta "Ziemeļu straume 2" darba sākuma, Kijevas zaudējumi pārsniegs 3% iekšzemes kopprodukta. Šī iemesla dēļ Kijeva konsekventi iebilst pret jaunā Eiropas gāzesvada būvdarbiem.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG. Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts.
Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments — tas ir ekonomisks projekts, un tēze par "kaitējumu" Eiropas energodrošībai neiztur kritiku — gluži pretēji, gāzes transporta maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus. Pie tam "Ziemeļu straume 2" līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā cauri Ukrainai, tāpēc samazinās gāzes piegādes izmaksas.
