Rīga, 22. decembris – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis izmanto "spiegu skandālu" un rada spriedzi, lai demonstrētu, cik sarežģītos apstākļos nākas vadīt valsti, "Liberāļu kustības" līderis Eugēnijs Gentvils paziņoja Ziniu radijas ēterā.
"Premjerministrs rada plašāku kontekstu, runākot par likumīgi ievēlētās valdības gāšanu, destabilizāciju. (..) Stāsta par apvērsuma draudiem, vēl iekļauj lietu par konservatoriem. Vēl aiztur Ivanovu, un viss pasniegts tā, it kā kaut kas notiktu. Manuprāt, šeit nenotiek nekas īpašs. Tā ir premjerministra retorika, kas viņam nepieciešama, lai parādītu, cik smagā situācijā nākas vadīt valsti un valdību," – Liberāļu kustības līdera teikto citēja Sputnik Lietuva.
Pēc viņa domām, Lietuva saskaras ar virkni draudu, taču ne "spiegu skandāla" dēļ, bet gan drīzāk ekonomisko un sociālo problēmu rezultātā, ar kurām nodarboja Skvernelis un viņa valdība.
"Spiegu skandāls" Lietuvā
Trešdien Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis, Valsts drošības departamenta vadītājs Darjus Janušķis un policijas ģenerālkomisārs Lins Pērnavs pasludināja, ka esot atklājuši "spiegu tīklu" Lietuvā, kas īstenojis izlūkošanas operācijas par labu Krievijai. Viņu rīcībā esošie dati liecina, ka pirmie noziegumi pastrādāti vairāk nekā pirms gada.
Aizdomās tiek turēts Sociālistiskās tautas frontes bijušais priekšsēdētājs Aļģirds Paleckis, kuru policija arestēja vairāk nekā pirms mēneša. Par darbu "spiegu tīklā" tiek turēti aizdomās seši viņa līdzgaitnieki.
Otrdien tika arestēts 72 gadus vecais krievu vēsturnieks un publicists Valērijs Ivanovs. Viņa mājās ielauzās specdienestu darbinieki. Nākamajā dienā viņš tika atlaists, parakstoties par neizbraukšanu, taču Ivanovs tiek turēts aizdomās nevis par spiegošanu, bet gan par ieroču nelikumīgu glabāšanu.
Krievijas vēstniecība Lietuvā nosauca vietējo varasiestāžu darbības par "kārtējo nopietno un rupjo pret Krieviju vērsto akciju".
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka Lietuva demonstrē pilnīgu atkāpšanos, iespējams, par atteikšanos no demokrātiskajām vērtībām, ko tā slavējusi, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO.
