RĪGA, 22. decembris — Sputnik. Igauniju nekas neapdraud, Krievija neuzbruks, un Igaunijas valdībai vajadzētu nodrošināt mieru, nevis gatavoties karam, uzskata Igaunijas bijušais premjers Tīts Vehi, vēsta Sputnik Igaunija.
Ja gribi mieru, gatavojies tam, nevis karam
Savu negatīvo viedokli par Igaunijas tagadējās valdības tieksmi pievērsties militārajiem izdevumiem un "Krievijas agresijas atvairīšanai" viņš pauda Raadio 2 pārraidē "Par situāciju valstī". Vehi ir pārliecināts, ka Igaunija pārlieku daudz tērē aizsardzībai.
"Man šķiet, drošības jautājumi Igaunijai ir ļoti svarīgi, taču, kad bija pateikts, ka mēs gatavojamies karam, daudz tika runāts, ka mūsu drošību nekas neapdraud. Tomēr aizsardzības izdevumu pieaugums budžetā ir vislielākais. Biedra iemaksa NATO ir 2%, nevis 2,5%," – viņš atgādināja.
Vehi kritiski izvērtēja dažu igauņu partiju ieceri brīvprātīgi palielināt Igaunijas iemaksu NATO. "Tas ir nepareizi," – piezīmēja ekspremjers.
"Man šķiet, 2% - tas ir normāmi. Tas ir jāpilda, mēs esam NATO dalībvalsts. Taču līdztekus ieroču un patronu iepirkumiem mums jācīnās par mieru reģionā, lai to saglabātu," – uzsvēra politiķis.
"Uzskatu, ka drošības apdraudējuma Igaunijā nav, Krievija neuzbruks, mums jānodrošina miers, nevis jāgatavojas karam," – secināja Igaunijas valdības bijušais vadītājs.
Kam tiek atvēlēta nauda
Iepriekš jau vēstīts ka Igaunijas valsts budžetā 2019. gadam aizsardzības izdevumi sastāda 2,2%. Saskaņā ar valdības apstiprināto valsts budžeta stratēģiju 2019.-2022. gg., Igaunijas aizsardzības spēki četru gadu laikā saņems 2,4 miljardus eiro.
Tiks izveidota kiberstruktūra un papildu vienības sauszemes aizsardzības stiprināšanai. 2019. gadā tiks palielināts iesaucamo skaits Igaunijas Aizsardzības spēkos, vienlaikus pieaugs kadru kareivju skaits.
Plašā apjomā tiks iepirkti lielkalibra munīcija, tiks atjaunots tehnikas parks. Pateicoties NATO palīdzībai, tiks pilnveidotas militārās sagatavotības iespējas Aizsardzības spēkos un attīstīta infrastruktūra ārvalstu karavīru uzņemšanai un apmācībai.
"Tēvzeme" ceļ trauksmi nodokļu maksātāju kabatās
Taču pat šie skaitļi nav gandarījuši Igaunijas militarizācijas piekritējus. Nepaspēja ne izskanēt ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājums sabiedrotajiem palielināt aizsardzības izdevumus, bet Isamaa ("Tēvzeme"), vienas no valdošajām partijām, jau pieņēma lēmumu, ka Igaunijai jānosprauž mērķis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,5% iekšzemes kopprodukta.
"Valsts aizsardzībai ir vitāli svarīga loma tautas dzīvē, jo bez tās nav iespējama suverenitāte, ir neiespējami celt tautas labklājību, aizstāvēt igauņu valodu un kultūru. Jābūt aklam, lai nesaskatītu draudus, ko rada Krievija situācijā, kad mūsu austrumu kaimiņš tagad organizē mācības ar 260 tūkstošiem karavīru, kad pagājušajā gadā netālu no mūsu robežām notika agresīva rakstura mācības "Rietumi", kurās piedalījās 100 000 virsnieku un kareivju," – klāstīja aizsardzības ministrs, Isamaa valdes loceklis Jiri Luiks.
Krievija jau vairākkārt ir aizrādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt spriedzi attiecībās ar NATO, un uzvērusi, ka neplāno uzbrukumus nevienai alianses valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO par to ir labi informēta, taču aizbildinās ar šo ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
