RĪGA, 20. decembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas ĀM aprēķiniem, Latvijas trīs gadu budžetā jāparedz līdz pat 10,1 milj. eiro izdevumi gadījumam, ja Lielbritānijas izstāsies no ES bez vienošanās, raksta diena.lv.
Saskaņā ar iestādes datiem, jau nākamgad būs nepieciešami papildus no 2,6 līdz 4,9 miljoniem eiro, 2020. gadā un 2021. gadā – vēl no 2,1 līdz 2,6 miljoniem eiro, atkarībā no tā, kāda kļūs muitas slodze.
Tieši muitai vajadzēs piešķirt visvairāk līdzekļu – būs nepieciešamas izmaiņas informācijas sistēmā, infrastruktūras adaptācija, 48 jaunu vakanču un informācijas pasākumu izveidošana.
Papildu finansējums būs nepieciešams Pārtikas un veterinārajām dienestam un Valsts fitosanitārajam dienestam, lai izveidotu vēl piecas darbavietas.
Visi šie pasākumi kļūs nepieciešami, jo Lielbritānija izstāsies no ES vienotā tirgus, tātad, uz to neattieksies tie paši noteikumi par prešu, pakalpojumu un kapitāla brīvo plūsmu. Tādēļ pieaugs kontrolējošo iestāžu slodze.
Būs jānoalgo arī jaunie konsulārie darbinieki.
Ja neizdosies noslēgt vienošanos par sociālo aizsardzību, piemēram, par pensijām, nāksies piešķirt līdzekļus budžetā gadījumam, ja latvietis atgriežas no Lielbritānijas, bet valsts nepārskaita uzkrātos pensiju līdzekļus.
Latvijas ĀM uzskata, ka runa ir par vienkārtējiem izdevumiem, piemēram, par vēstulēm katram Lielbritānijas pilsonim par nepieciešamību pārreģistrēt tiesības uzturēties Latvijā vai informācijas pasākumiem sakarā ar Brexit.
Paaugstināsies Latvijas dalībmaksa dalībai vispārējās Eiropas programmās, piemēram, zinātnes attīstības programmā "Horizonts 2020" un Eiropas Universitātes Institūtā.
Kā norāda Latvijas ĀM, ja līgums par Lielbritānijas izstāšanos no ES stāsies spēkā 2019. gada 30. martā, Lielbritānijai būs jāizpilda savas finanšu saistības līdz esošās ES vairāku gadu budžetu programmas beigām 2020. gadā.
Ja vienošanās nebūs, Latvijas iemaksas ES budžetā varētu palielināties vidēji par 8,9% gadā. Tāpat ministrijā uzsvēra, ka šobrīd nav iespējas precīzi aprēķināt negatīvo scenāriju.
ES gatavo plānu B
LNT intervijā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis pastāstīja, ka Brisele gatavo ārkārtas rīcības plānu gadījumam, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās. Šī plāna mērķis ir pasargāt ekonomiskos un tirdzniecības sakarus ES iekšienē.
Šobrīd tiek izstrādātas izmaiņas likumdošanā, kuras varētu padarīt Brexit mazāk sāpīgu.
"Mēs esam aptvēruši 14 dažādas jomas, kurās – gadījumā, ja notiks izstāšanās bez vienošanās, – varētu rasties būtiski traucējumi mūsu pilsoņiem un uzņēmējiem. Šajās jomās ir aptverti dažādi finanšu pakalpojumi, gaisa satiksme, muitas un klimata politika," - pastāstīja Dombrovskis.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, britu parlamenta domstarpību un nenoteiktības dēļ saistībā ar Brexit arvien biežāk tiek apspriests scenārijs, ka valsts pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās.
