RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Nesen ASV Pārstāvju palāta pieņēma rezolūciju par pretošanos "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem, pēc tās līdzīgu dokumentu apstiprināja Eiropas Parlaments. Pie tam novembra beigās Baltijas jūras dibenā bija izbūvēta jau ceturtā daļa cauruļvada. Par to, vai Eiropa varētu atteikties no jaunā gāzes maršruta un kādus zaudējumus cietīs, ja projekts patiešām tiks slēgts, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Ļesnihs.
Suns rej, karavāna iet
Jāpiebilst, ka abas rezolūcijas ir deklaratīvas, tām nav juridiska spēka. Eksperti uzskata, ka izskanēs tikai skaļi politiski paziņojumi – eiropiešiem jārada vismaz "Krievijas draudu" apkarošanas ilūzija.
"Amerikas spiediens ir jūtams, un kāds Eiropā var uzklausīt balsi no Vašingtonas, nevēloties pasliktināt attiecības. Taču tas viss bija prognozēts un sagaidāms," – intervijā RT pastāstīja Eiropas informācijas centra direktors Nikolajs Toporņins.
ASV interese par "Ziemeļu straumes" apturēšanu ir saprotama. Valsts cer tuvākajā laikā kļūt par līderi sašķidrinātās dabasgāzes piegādes apjomu ziņā, taču Vašingtona vienkārši nespēj izturēt cenu konkurenci ar "Gazprom".
"Tūkstoš kubikmetru gāzes nosūtīšana no Krievijas uz Eiropu izmaksā 120-130 dolārus, no ASV – aptuveni 175 dolārus. Tas ir, "Gazprom" vienmēr varēs aizstāvēt savu tirgus daļu," – RIA Novosti pastāstīja reitingu aģentūras Fitch dabas resursu un izejvielu grupas direktors Dmitrijs Marinčenko.
Vienlaikus savas pozīcijas saglabā Eiropas valstis, kas vēlas gūt ekonomisko labumu no projekta. Piemēram, Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas padomnieks Karijs Klemms intervijā RIA Novosti apstiprināja, ka Somijas valdība izsniegusi visas atļaujas gāzesvada izbūvei valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un situācija nav mainījusies.
Līdzīgu viedokli pauž arī Vācija. Pēc incidenta ar Ukrainas JKS kuģiem Melnajā jūrā kādas lielas EP frakcijas līderis Manfrēds Vēbers aicinaja Eiropas valstis atteikties no "Ziemeļu straumes 2", taču Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāja Annegrēta Krampa-Karenbauere paziņoja, ka tas ir "pārāk radikāls pasākums".
Parēķināsim
"Ziemeļu straumes 2" priekšrocības Eiropai ir grūti novērtējamas, bet hipotētiskā atteikšanās no gāzesvada izbūves var nopietni kaitēt visai Eiropas enerģētikas nozarei.
Pirmos un acīmredzamos zaudējumus cietīs naftas un gāzes kompānijas, kas ieguldījušas naudu gāzesvada būvdarbos. Līdz ar Krievijas "Gazprom" gāzesvadā līdzekļus investējusi Engie (Francija), Royal Dutch Shell (Lielbritānija un Holande) Uniper un Wintershall (Vācija), kā arī OMV (Austrija). Visas kompānijas ieguldījušas pa 950 milj. eiro, kopā — 4,75 miljardus.
Pametot projektu, kompānijām nāksies samaksāt "Gazprom" līgumsodu, kas tamlīdzīgos kontraktos var sasniegt 100%. Tātad – vēl 4,75 miljardi eiro, jo Krievijas kompānijas investīcijas gāzesvada būvdarbos sastāda pusi tā vērtības. Taču tie ir tikai īstermiņa zaudējumi, vēl nāksies aprēķināt ilgtermiņa kaitējumu.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka zilās degvielas patēriņš Eiropā līdz 2023. gadam saruks par 11 miljardiem kubikmetru, pieprasījums tomēr būs visai liels – eksperti to vērtē aptuveni 537,2 miljardu kubikmetru apjomā.
Dabasgāzes ieguve Eiropā līdz šim laikam samazināsies par 44 miljardiem kubikmetru, tātad degvielas imports pieaugs, un Briselei nāksies kompensēt to, kam bija jāienāk pa Baltijas maršrutu.
"Ziemeļu straumes 2" projektētā jauda – 55 miljardi kubikmetru gadā. Bez jauniem gāzesvadiem vienīgā iespēja Eiropai saņemt šo apjomu – iepirkt SDG, kuras cena bieži mainās.
Novembrī Henry Hub (ASV) dabasgāzi pārdeva par 145,61 dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Tālāk – par viņa transportēšanu līdz sašķidrināšanai bija jāsamaksā 15% gāzes cenas, tas ir, jau pirms sašķidrināšanas 1000 kubikmetri maksāja 167,45 dolārus. Sašķidrināšanas pakalpojumi rūpnīcā Sabine Pass izmaksās 90 dolārus par 1000 kubikmetriem, tātad cena pieaugs līdz 257 dolāriem.
Pēc tam jāapmaksā frakts gāzes nogādei uz Eiropu, vēl apmēram 40 dolāri par 1000 kubikmetriem. Galu galā SDG cena ES tuvosies jau trim simtiem dolāru.
2018. gadā Krievijas gāze Eiropai vidēji izmaksāja 230 dolārus par to pašu apjomu. Tas nozīmē, ka cauruļvadu gāzes piegādes pa "Ziemeļu straumi — 2" gadā Briselei izmaksās 12,6 miljardus dolāru.
Šis pats apjoms SDG no ASV par oktobra cenām izmaksās 16,3 miljardus. Tas nozīmē, ka atsakoties no "Ziemeļu straumes 2", ES zaudēs aptuveni 3,7 miljardus dolāru, turklāt tikai gadījumā, ja SDG cenu līmenis saglabāsies. Jāpiebilst, ka laika posmā no 2015. gada novembra līdz šī gada novembrim SDG cenas Savienotajās Valstīs ir dubultojušās.
