RĪGA, 16. decembris – Sputnik. Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju samits Briselē 13.-14. decembrī kļuva par kārtējo pārbaudījumu tā saucamajai Eiropas vienotībai, vēsta Sputnik Igaunija.
Samita dienas kārtība pieļāva jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu pret Krieviju pēc incidenta valsts teritoriālajos ūdeņos Melnajā jūrā, kura rezultātā Krievijas robežsargi bija spiesti izmantot spēku, lai aizturētu Ukrainas Jūras kara spēku kuterus un velkoni.
Taču samita noslēguma dokumentā nebija ne vārda par jaunām sankcijām, lai arī agrākie ierobežojošie pasākumi ierasti pagarināti uz sešiem mēnešiem.
Eiropas Savienības lēmumā pagarināt sankciju termiņu nav nekā jauna: Eiropas Savienība cenšas saglabāt imidžu nelabvēlīgos apstākļos un demonstrēt cieņu savam ilggadējam partnerim – Savienotajām Valstīm.
Šādu viedokli radio Sputnik pauda Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs.
"Eiropas Savienība automātiski reizi pusgadā pagarina sankcijas, ko tā ieviesa jau 2014. gadā. Taču jāpievērš uzmanība tam, ka eiropieši atteikušies no jaunām sankcijām sakarā ar notikumiem Kerčas šaurumā," – paziņoja senators.
Politiķis piebilda, ka Eiropas Savienība saprot: ir bezjēdzīgi izdarīt spiedienu pret Krieviju, vajag vienoties: "Domāju, ka būs pēdējos gados ieviesto sankciju paketes pakāpeniska mīkstināšana."
Iepriekš Sputnik Igaunija informēja, ka valsts premjerministrs Jiri Ratass atklāja: viņa valsts atbalsta papildu sankciju ieviešanu pret Krieviju sakarā ar Krievijas robežsargu lēmumu aizturēt Ukrainas JKS kuģus Melnajā jūrā.
Pie tam Igaunijas Ministru prezidents atzīmēja: būtu pāragri apspriest konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt pret Krieviju vērstos ierobežojumus. Politiķis norādīja, ka vajadzētu papildināt ES individuālo sankciju sarakstu.
