RĪGA, 7. decembris — Sputnik. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sācis apkopot datus par vidējo gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu. Noskaidrojies, ka 2018. gada novembris Latvijā bijis ceturtais sausākais kopš 1924. gada, vēsta Grani.lv.
Turklāt šogad novembris bija jau astotais mēnesis no vietas, kura laikā gaisa temperatūra pārsniedza ilgus gadus reģistrēto vidējo rādītāju, un septītais mēnesis ar nokrišņu daudzumu zem normas.
Sausuma rekordu Latvijā uzstādīja 1993. novembris – mēneša laikā tika reģistrēti tikai 6 mm nokrišņu. Toreiz novembris bija arī viens no aukstākajiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē Latvijā – gaisa vidējā temperatūra bija zemāka par -4 grādiem.
Šī gada novembrī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedzis 19 mm – par 69% mazāk nekā mēneša norma. Siguldā nokrišņu apjoms bija lielākais – 36 mm. Mazākais nokrišņu daudzums reģistrēts Kolkā – tikai 8 mm.
Spēcīgākais vējs fiksēts 30. novembrī Ainažos – tā maksimālais ātrums sasniedza 21 m/s. Tajā pašā dienā Zosinos fiksēta biezākā sniega sega – 8 cm.
Novembris priecēja ar siltu laiku. Vidējā gaisa temperatūra gada priekšpēdējā mēnesī sasniedza +3 grādus, pārsniedzot normu par 1,4 grādiem. Siltākais bija 2. novembris, kad Kolkā tika fiksēta gaisa temperatūra +15,1 grāds. Spēcīgākais sals līdz -17,1 grādam tika reģistrēts 29. novembrī Madonā.
Iepriekš vēstīts, ka sausā pavasara, vasaras un rudens dēļ vairākos valsts reģionos sākušās problēmas ar dzeramo ūdeni.
Lauku māju akās izsīkst ūdens – tā līmenis ir ļoti zems. Diemžēl vēlāk, kad augsnes augšējais slānis sasals, ūdens līmenis kritīsies vēl vairāk. Ja ziema būs auksta, bez atkušņiem un lietus, ūdens trūkums turpināsies līdz 2019. gada pirmajiem mēnešiem.
Pagaidām lauku mājās, kur izsīcis ūdens akās, cilvēki izmanto citus ūdens avotus – upes, ezerus un dīķus. Tomēr tas nebūt nav universāls līdzeklis, jo līdz ar aukstuma iestāšanos ūdenstilpes klās ledus, un ūdens iegūšana kļūst apgrūtināta.
Anomāls karstums
Aizvadītajā pavasarī un vasarā gaisa temperatūra bija ļoti augsta, nokrišņu apjoms būtiski atpalika no klimatiskās normas.
Ziņots, ka Latvijā tika pārspēti 300 pagājušo gadu temperatūras rekordi, un tikai 10 gadījumos bija atzīmēta konkrētajai dienai rekordzema temperatūra.
Vasaras svelme ļoti iepatikās saules vannu un peldes cienītājiem, taču lauksaimnieki karstuma dēļ zaudēja lielāko daļu ražas. Bez lietus izžuva dārzi un lauki. Lopkopji bija spiesti nokaut mājdzīvniekus, kam trūka lopbarības. Būtiski cieta ogu, augļu un dārzeņu raža.
Organizācijas "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pastāstīja, ka šogad dabas kaprīžu dēļ zemnieki cietuši zaudējumus 359 miljonu eiro vērtībā.
