"Ieņems Rīgu un ies uz Berlīni": avīze apraksta kara scenāriju Eiropā

© Sputnik / Виталий Аньков / Pāriet pie mediju bankasСнайпер во время учений батальона морской пехоты
Снайпер во время учений батальона морской пехоты - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Bruņota konflikta rezultātā Eiropā vispirms cietīs Rīga, Tallina un Viļņa, vēsta britu izdevums.

RĪGA, 7. decembris – Sputnik. Militāra konflikta gadījumā Eiropā pirmie mērķi būs Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc tam sekos raķešu trieciens Vācijai, raksta britu izdevums Daily Express. Tulkoto rakstu pārpublicējis portāls InoTV.

Baltijas valstis un Polija, ievainojamākie reģioni Eiropā, pirmie cietīs Krievijas uzbrukuma gadījumā.

"Krievija caur Baltkrieviju var uzbrukt Baltijas valstīm, lai norobežotu Poliju no sabiedrotajiem Eiropā. Ja pēc tam valsts sāks ar raķetēm apšaudīt NATO objektus Vācijā, alianse nespēs acumirklī atbildēt uz iebrukumu," – izdevums attēlo aptuveno notikumu scenāriju karadarbības teātrī Eiropā.

Bez NATO atbalsta Igaunija, Latvija un Lietuva nespēs ilgi pretoties Krievijai, ir pārliecināts raksta autors, taču līdz ar amerikāņu spēku ierašanos alianses varēs doties "iznīcinošā" pretuzbrukumā. Tad Maskava būs spiesta izmantot rezerves plānu – piedraudēt ar kodolieročiem. Pēc avīzes domām, "draudu īstenošana nenāks par labu nevienai pusei".

Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva - Sputnik Latvija
Viedoklis
Vašingtona atsvaidzina "ierobežota kodolkonflikta" ideju

Pausto bažu fonā mediji salīdzina NATO spēku un Krievijas armijas iespējas. Izdevuma rīcībā esošie dati liecina, ka kareivju skaita ziņā alianses spēki divkārt pārspēj Krievijas Bruņotos spēkus – divi miljoni pret vienu. Tālāk avīze vērtēja NATO gaisa kara spēku bruņojumu – 13 tūkstoši vienību, Krievijas – 3914 vienības; saskaitīti arī tanki: Krievijai – 20 tūkstoši, NATO spēkos - 10 tūkstoši.

Pie tam mediji atzīmē, ka Ziemeļatlantijas bloka galvenos spēkus veido ASV, tātad tie atrodas tālu no Eiropas. Turklāt tikai astoņas no 29 alianses valstīm piešķir aizsardzībai vismaz 2% IKP.

Pēdējā laikā NATO, aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju", būtiski paplašinājusi militāro klātbūtni Austrumeiropā. No 2016. gada Baltijas valstīs un Polijā atrodas četri alianses daudznacionālie bataljoni – vairāk nekā četri tūkstoši kareivju.

Maskava kategoriski noraida jebkādas apsūdzības par agresiju. Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt uzsvērusi: alianse ir labi informēta par to, ka Maskava nelolo nekādus agresīvus plānus, taču izmanto sadomātu ieganstu, lai dislocētu lielu skaitu bruņoto spēku un tehnikas pie Krievijas robežām.

Ziņu lente
0