RĪGA, 30. novembris — Sputnik. Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) beidzot atradusi divas valstis, kas vēlas uzņemt 2026. gada ziemas Olimpiskās spēles, vēsta New York Times.
Pieteikumu iesniegusi Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma līdz ar Siguldu Latvijā un Itālijas pilsēta Milāna līdz ar slēpošanas kūrortu Kortīnu d’Ampeco.
"Es neko nekomentēšu, jo abu pilsētu-kandidātu pārstāvji atrodas šeit, - teica SOK vadītājs Tomass Bahsm vēršoties pie 1400 delegātiem no 206 valstīm. – Viņi pamanīs katru vārdu, ko teikšu, atgriezīsies mājās un interpretēs to tā vai citādi."
SOK jau savu ir panākusi: pieteikumus, kuri ļaus ziemas olimpiādei atgriezties tradicionālajās vietās pēc spēlēm Krievijā, Dienvidkorejā un 2022. gadā gaidāmajām spēlēm Pekinā. Pusducis Eiropas pilsētu atsauca savus pieteikumus 2026. gada spēlēm, nobijušās no spēļu izmaksām un nodokļu maksātāju dusmām.
Šoreiz situācija ir citāda. Dažas pilsētas, tostarp arī Kalgari Kanādā nolēma neiesniegt pieteikumus saskaņā ar referendumu rezultātiem, taču abām pārējām pilsētām ir cieši sakari ar ziemas sportu.
"Abi pieteikumi ir labi, taču mēs uzskatām, ka pienācis Zviedrijas laiks," – teica Zviedrijas olimpiskās komitejas vadītājs Peters Reinebo.
Zviedrija uzņēma Olimpiskās spēles 1912. gadā, taču ne reizi nav organizējusi Ziemas spēles. Itālija uzņēmusi divas Ziemas Olimpiādes (1956. gadā Kortīnā d’Ampeco un 2006. gadā Turīnā) un vienas Vasaras spēles (Romā 1960. gadā).
Abu valstu pārstāvji apgalvo, ka olimpiskie objekti ir gandrīz gatavi. SOK uzskata, ka Stokholmai atlicis uzbūvēt trijus objektus, Itālijai – vienu. Visi pārējie būs pagaidu objekti, ir jau uzcelti vai tos iespējams pārbūvēt no esošajiem.
Olimpiskais budžets abās valstīs veido aptuveni 1,5 miljardus dolāru – apmēram tikpat izmaksās spēļu organizācija. Abas valstis apgalvo, ka valdībai nenāksies daudz tērēties, lai arī zināms, ka Olimpiādes organizācijas plānotās izmaksas bieži divkāršojas vai pat trīskāršojas.
Itālijas valdība jau apsolījusi finansiālo atbalstu, taču lielāko daļu izdevumu segs Lombardijas un Veneto bagātās reģionālās valdības un privātais sektors.
Itālijas olimpiskās komitejas vadītājs Džovanni Malago uzskata, ka Itālijas pieteikums "apvieno lielas pilsētas efektivitāti ar kalnu valdzinājumu. Tas ir lielisks komandas darba paraugs ar vienu mērķi – atvest atkal uz Itāliju Olimpiskās un Paralimpiskās spēles."
Galvenais šķērslis Zviedrijas ceļā: valstī vēl joprojām nav valdības, un tā varētu izveidoties gan nākamajā nedēļā, gan arī pēc vairākiem mēnešiem. Zviedrijas vadība brīdināja par to nacionālo olimpisko komiteju, taču tās vadība ir noskaņota optimistiski.
"Tā vai citādi mēs saņemsim atbalstu. Mums ir gandrīz visi objekti. Mums nav vajadzīgs finansiālais atbalsts vai valdības finansiālās garantijas," – viņš paskaidroja.
P.Reinebo pastāstīja, ka jebkura jauna objekta – ledus arēnas vai slēpošanas trases – būvdarbus finansēs vietējā valdība vai privātais bizness. Jāpiebilst, ka sacensības kamaniņu sportā plānots organizēt Siguldas pilsētā Latvijā.
"Latvija nevarētu uzņemt spēles viena pati, taču tagad viņi varēs to paveikt kopā ar mums," – pastāstīja Pērs Palmstrēms, Zviedrijas olimpiskās komitejas viceprezidents.
