RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Viltus ziņām veltītajā britu parlamenta sēdē Facebook pārstāvis paziņoja, ka sociālais tīkls palīdz Latvijai cīņā ar "Krievijas informācijas draudiem", raksta The Guardian.
Vakar britu parlamentā notika pirmā starptautiskās dezinformācijas un viltus ziņu lietu "Lielās komitejas" sēde. Sēdē piedalījās vairāku valstu pārstāvji, tostarp Beļģijas, Īrijas un Francijas. Facebook vadītājs un dibinātājs Marks Zakerbergs atteicās apmeklēt parlamentu, kompāniju pārstāvēja stratēģijas viceprezidents Ričards Alans.
Sēdes dalībnieki centās panākt no Facebook ziņas par pārkāpumiem, tostarp sakarā ar Cambridge Analytica skandālu un sekojošajām informācijas noplūdēm. Parlamentārieši palika neapmierināti ar Alana atbildēm. Viņi paziņoja, ka neredz konkrētas Facebook pretošanās darbības aplikācijām, kuras ir ieinteresētas lietotāju konfidenciālajos datos.
Tāpat Facebook izkritizēja par nevēlēšanos publiski apspriest it kā Krievijas kaitīgo darbību sociālajā tīklā. Alans paziņoja, ka kompānija, tieši pretēji, publicējusi virkni ziņu, kuras liecina par iespējamiem Krievijas specdienestu centieniem pārvērst Facebook dezinformācijas instrumentā.
"Kompānija tiecas palīdzēt tādām valstīm kā Latvija viņu cīņā ar Krievijas draudiem informācijas telpā," pateica Alans.
Pēc viņa sacītā, šim nolūkam Facebook izveidojis sadarbību ar Atlantisko padomi.
Par "Lielās komitejas" izveidošanas iniciatoriem kļuva britu parlamenta Kopienu palātas Digitālo tehnoloģiju, kultūras, mediju un sporta komitejas vadītājs Demians Kolinzs un Kanādas parlamenta Informācijas piekļuves, privātuma un ētikas jautājumu komitejas vadītājs Bobs Cimmers. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, astoņu valstu politiķi, tostarp no Latvijas, aicināja Zakerbergu personīgi uzstāties "Lielās komitejas" priekšā Londonā un sniegt liecību par "viltus ziņām" un lietotāju nozagtajiem datiem. No Latvijas puses vēstuli parakstījusi Saeimas prezidija priekšsēdētāja otrā vietniece Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Pavasarī Zakerbergs piekrita uzstāties Eiroparlamentā uz skandāla fona par masveida datu noplūdi un britu mārketinga kompānijas Cambridge Analytica darbību. Toreiz EP deputāti pauda vilšanos par Zakerberga "neadekvātajām atbildēm" un garantiju neesamību, ka kas tāds vairs neatkārtosies.
Aprīlī Facebook informēja, ka 87 miljonu sociālā tīkla lietotāju, galvenokārt — no ASV, dati kļūdaini nodoti kompānijai Cambridge Analytica. Britu kompānija paziņoja, ka, saskaņā ar līgumu, tai bijušas tiesības saņemt ne vairāk kā 30 miljonu cilvēku datus. Cambridge Analytica ir privāta britu analītiskā kompānja, kas izmanto datu padziļinātās analīzes tehnoloģijas ar mērķi izstrādāt stratēgisko saziņu vēlēšanu kampaņu gaitā vispasaules tīmeklī.
Amerikas izlūkdienests iepriekš apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos ASV vēlēšanās, kaut gan precizēja, ka nav atradusi nekādus apliecinājumus, ka šī iejaukšanās ietekmējusi balsošanas iznākumu. Maskava vairākkārt apstrīdējusi šīs apsūdzības, savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca tās par "absolūti nepamatotām".
