RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Latvijas Brainstorm (Prāta Vētra) grupas mūziķi pirms došanās Krievijas tūrē, kuras ietvaros tiks prezentēts jaunais albums, pastāstīja, kā parādījās ideja "atnākt" uz Krieviju, kāda loma tajā bijusi krievu valodas zināšanām un ko viņi domā par tautības jautājumu Latvijā.
Uzstāšanās Krievijā
Prāta Vētra gatavojas prezentēt Krievijā programmu, kura jau tika pārbaudīta ar Latvijas klausītājiem. Dziesmas no jaunā albuma Wonderful Day mūziķi izpildīs koncertā novembra beigās Pēterburgā, decembra vidū – Maskavā, vēsta Krievijas Piektais kanāls.
Latvijas mūziķi no Prāta Vētras brīvi runā krieviski, valodu iemācījās jau bērnībā. Septiņdesmitajos krievu valodu Latvijā varēja dzirdēt gan skolās, gan bērnudārzos. Valodu zināšanas – ne tikai krievu, bet arī angļu – palīdzēja Latvijas grupai pašā ceļa sākumā atrast klausītājus Krievijā.
Pēc vokālista Renāra Kaupera sacītā, ideja "atnākt" uz Krieviju likās loģiska – 90. gados Prāta Vētrai bija daudz koncertu dzimtenē, taču "pēc 15. uzstāšanās tu jau esi apbraucis visu valsti", un grupa aizdomājās par jaunu klausītāju meklēšanu ārzemēs. Grupa Prāta Vētra sāka uzstāties ar dziesmām angļu valodā, tādēļ mūziķus uztvēra nevis kā baltiešus, bet kā angliski runājošos izpildītājus. Pēc tam, kad Krievijā uzzināja Brainstorm, mūziķi ierakstīja dažas kompozīcijas ar Krievijas izpildītājiem, kas padarīja viņus vēl atpazīstamākus. Un tagad Latvijas mūziķi turpina sadarboties ar izpildītājiem Krievijā – nesen viņi strādāja ar Vladi no grupas "Kasta", kā arī "Bi-2", Zemfiru, Griškovecu, jaunajā diskā ir savstarpēja kompozīcija ar Marinu Kravecu.
Tautības jautājums
Tautības jautājumu Latvijas mūziķi uzskata par izdomātu un preses uzpūstu, pēc viņu sacītā, attiecības starp latviešiem un krieviem ir draudzīgas.
"No šī (politikas – red.) temata mēs izvairāmies. Mēs esam savas valsts patrioti. Spēlējam šeit, cienām jūsu likumu. Mēs neiedziļināsimies politiskajā tematā. Presē viss ir uzpūsts. Pastaigājiet pa ielām, pavaicājiet ļaudīm. Visiem ir normālas attiecības. Latvieši draudzējas ar krieviem," paziņoja grupas bungotājs Kaspars Roga.
Ģitārists Jānis Jubalts savukārt paziņoja, ka daudzi Latvijā nevēlas "maisīt kopā politikas un cilvēku dzīves jautājumus". Tā, piemēram, Latvijas simtgadi kopā svinēja visi valsts iedzīvotāji, pats Jubalts svētkus pavadīja draugu kompānijā, kuru vidū bija latvieši, krievi, igaunis, ukrainis un pat tatārs.
"Ja mēs priecājamies kopā, tas nav atkarīgs no tautības. Ja mēs sērojam – to arī darām kopā," pateica mūziķis.
Pēc viņa domām, tautības jautājums ir ļoti pārspīlēts.
"To bieži mēģina rosināt, lai saasinātu to, kā nav. Es draudzējos ar krieviem un ar dažādām tautībām. Brīnos, kādēļ tas parādās presē, ka mūsu tiesības ir it kā apspiestas. Nekā tāda nav," pārliecināts mūziķis.
