RĪGA, 21. novembris – Sputnik. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis neatlaidīs parlamentu, ņemot vērā krīzi, kas iestājusies valdības izveidošanas procesā – šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs sarunā ar RIA Novosti.
Saeimas vēlēšanas notika 6. novembrī, taču partijām vēl joprojām nav izdevies pat pietuvoties valdības izveidei. Iepriekš prezidents uzticēja valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas kandidātam Jānim Bordānam, taču pēc triju partiju lēmuma atteikties no pārrunām politiķis paziņoja, ka valdības izveide ir neiespējama.
Otrdien prezidents kārtējo reizi tikās ar visām Saeimā ievēlētajām partijām un deva laiku līdz 26. novembrim. Šajā laikā politiskajiem spēkiem jāvienojas par Ministru kabineta veidošanu.
"Jo ilgāk 6. oktobra vēlēšanās uzvarējušās latviešu partijas nevar vienoties savā starpā, jo lielāks ir vēlētāju aizkaitinājums. Taču jāsaprot, ka "jauno partiju" – KPV LV, Jaunās konservatīvās partijas un "Kustības "Par!"" tēla zaudējums ir lielāks nekā "veco" – Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības – zaudējumi. Par "jaunajiem spēkiem" balsoja tie, kas noskaņoti romantiskāk un ticēja pārmaiņām. Par vecajiem balsoja lojālākie vēlētāji, kuri ir gatavi piedot savu favorītu trūkumus. Šī starpība nozīmē, ka "jauno partiju" pozīcijas pārrunās pakāpeniski novājināsies," – teica Mitrofanovs.
Taču, pēc viņa domām, parlaments netiks atlaists.
"Prezidents Vējonis jau licis saprast, ka iebilst pret jaunām vēlēšanām, kas būs neizbēgamas Saeimas atlaišanas gadījumā. Viss liecina, ka pēc diplomātisko neveiksmju virknes "jaunās partijas" galu galā piekritīs vienalga kādam premjeram, teiksim, "veco partiju" kandidātam, lai tikai noturētu savas sūri grūti iekarotās pozīcijas nacionālās elites soliņa galā, pierādot, ka ir spējīgas strādāt valdībā," – uzskata EP deputāts.
Iepriekš Mitrofanovs jau paziņoja, ka prezidents var izvirzīt vāju figūru premjera postenim, lai attīrītu ceļu pašreizējam premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).
Viņš uzskata, ka "jaunās partijas" atteiksies no cīņas par premjerministra posteni.
"Par viņu kapitulācijas iespēju cīņā par premjera vietu liecina fakts, ka virkne pazīstamu politiķu no "jaunajām partijām" jau piekrituši ieņemt parlamenta komisiju vadītāju otrās šķiras vietas, pametot pārrunas par ministru posteņiem. Un tas notiek laikā, kad Latvijas politiskajā sistēmā dominē izpildvara, Saeimai atstājot rudimentāras varas pilnvaras," – uzsvēra Mitrofanovs.
Arī Māris Gailis, kurš ieņēma premjerministra posteni Latvijā 1994.-1995. gg., uzskata, ka Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas nav gaidāmas, jo to organizācija ir visai sarežģīts process. Viņaprāt, sāksies sarunas par bezpartejisku kandidātu, ja vēl viens mēģinājums izvirzīt premjera kanditātu beigsies nesekmīgi.
