RĪGA, 19. novembris – Sputnik. ASV varasiestādes noraizējušās par Krievijas "dominējošo" stāvokli Austrijas dabasgāzes tirgū un grasās tam pretoties. Šāds uzdevums ierakstīts Amerikas Valsts departamenta attiecību attīstības stratēģijā ar Austriju, vēsta Sputnik Igaunija.
Vašingtonā uzskata, ka Krievijas gāzes īpatsvars Austrijā rada "nopietnu izaicinājumu" ASV.
"Līdz ar to mēs centīsimies panākt ilgtermiņa pūles alternatīvo gāzes piegādes avotu virzību reģionālajam gāzes sadales centram Austrijas teritorijā," teikts dokumentā, ko citē RT.
Kā jau iepriekš ziņots, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens iepriekš vēstīja par ekonomisko nepamatotību viņa valstij aizstāt gaišzilo degvielu no Krievijas ar, piemēram, amerikāņu sašķidrināto gāzi. Jūnija tikšanās laikā Vīnē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņš norādīja, ka "Amerikas sašķidrinātā dabasgāze ir divas vai trīs reizes dārgāka par Krievijas".
"Un šādos apstākļos ir maz jēgas tajā, tīri ekonomiski skatoties, lai aizstātu Krievijas gāzi ar Amerikas sašķidrināto dabasgāzi," skaidroja van der Bellens.
Pēdējā laikā Vašingtona cenšas pretoties gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības projekta īstenošanai. Kā nesen apgalvoja ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends, gāzesvada atklāšana "nostādīs Eiropu aizskaramā stāvoklī".
"Kad eiropieši kļūst aizskarami, tad ASV arī kļūst aizskaramas. Mēs nevēlamies, lai ziemā krīzes dēļ atslēgtos gāze," pateica amerikāņu diplomāts.
Viņš uzsvēra, ka Savienotās Valstis nevēlas, lai eiropieši nonāktu šādā situācijā.
"Ja Eiropas Savienība nesapratīs šo loģiku, tad ASV prezidents varētu izmantot daudz citu instrumentu – es tagad tos neuzskaitīšu, – lai apturētu šo projektu," paziņoja Sondlends.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Pret projekta īstenošanu iestājas vairākas valstis, tostarp, Ukraina, jo pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kura cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Pret projektu iebilst arī Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu vadības uzskata, ka projekts esot "politisks".
Maskavā vairākkārt nolieguši apsūdzības par jaunā gāzes projekta politisko zemtekstu, uzsverot tā tikai un vienīgi komerciālos mērķus.
