RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) savā Twitter mikroblogā publicēja Eurostat datus, kuri apstiprina Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi, vēsta Mixnews.lv.
Grafiku Iesalnieks paņēmis no sociologa Jāņa Hermaņa Twitter. Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas ekonomikas izaugsme dotajā brīdī rāda 5,5%, un valsts atrodas 4. vietā Eiropas visstraujāk augošāko ekonomiku vidū. Publicējot šo priecīgo vēsti, Tieslietu ministrija parlamenta sekretārs nezināmu iemeslu dēļ salīdzināja to ar kaut kādiem "kremliniem un citiem viņu stabulē pūtējiem". Vai nu viņš nolēma tādā veidā palielīties, vai nu vēlējies kādu nobiedēt, vai nu, iespējams, vienkārši atgādināja Krievijai par Latvijas pastāvēšanu.
"Tikmēr kremlini un citi viņu stabulē pūtēji turpina mantru, cik viss ir slikti LV," uzrakstīja Iesalnieks, pievienojot diezgan oriģinālu haštagu VissIrSlikti.LV.
Tikmēr kremlini un citi viņu stabulē pūtēji turpina mantru, cik https://t.co/tYuVyEyH8Yhttps://t.co/ljmFOPmLlw
— Jānis Iesalnieks🇱🇻 (@JanisIesalnieks) 15 ноября 2018 г.
Taču, kā norāda eksperti, diez vai Latvijai izdosies demonstrēt ekonomikas izaugsmi ilgstošākā laika posmā, jo tam nav nekāda pamatojuma. Vērts norādīt, ka arī Hermanis piekrīt, ka šāda tendence ilgi neturpināsies.
"Taisnība, garākā periodā šādu tempu noturēt būs sarežģīti," uzrakstīja Hermanis, atbildot uz Saeimas deputāta Ivara Zariņa komentāru, kurš uzskata, ka statistikā akcents izdarīts tikai un vienīgi uz šodienu, un bez attiecīgām investīcijām un inovāciju īstenošanas ilgtermiņa perspektīvā ekonomikas izaugsme ir neiespējama.
Zariņš salīdzināja Latviju ar alpīnistu, kurš "uz brīdi kāpj ātrāk par citiem labklājības virsotnē, jo nenes sev līdzi uzkabi, kas vajadzīga, lai kāpiens neaprautos". Tāpat kā stabilas ekonomiskās izaugsmes piemēru viņš minēja Ķīnas ekonomiku, kur pareizas valsts investīciju politikas dēļ – inovāciju un infrastruktūras attīstības dēļ – tiek nodrošināta ilgtermiņa attīstība.
"Bet mūsu bāleliņi joprojām maldās Vašingtonas konsensusa varā...," - secināja Zariņš.
Latvijas izaugsmes ceļš
Iepriekš ziņots, ka pēdējā gadā, visu Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu ekonomika pieaugusi par 1% vai vairāk. Eurostat sniegtie skaitļi liecināja par to, ka pirmo reizi kopš 2007. gada 1. ceturkšņa 31 ES un EBTA valsts ekonomika nodemonstrēja tik stabilu izaugsmi.
Spēcīgā ekonomiku izaugsme pat novedusi pie tā, ka Eiropas Centrālā Banka bijusi spiesta izmainīt savu izaugsmes prognozi eirozonā. Pat Austrumeiropas ES valstis šobrīd piedzīvo labus laikus.
Eksperti domā, ka Latvijas ekonomika pagaidām "izpeld" uz vispārējās ekonomiskās izaugsmes viļņa Eiropas valstīs. Pēc viņu domām, uz šī rēķina par ieguvēju kļuva valsts ražošanas sektors. Arī ražotāji izvērtē esošo tirgus konjunktūru kā labvēlīgu.
Taču, kā norāda ekonomisti, viss var mainīties jebkurā brīdī, jo situācija ir atkarīga no tā, cik lielā mērā patērētājs ir pārliecināts par rītdienu.
