RĪGA, 13. novembris — Sputnik. Rīgas tiesu apgabala prokuratūra 8, novembrī nodevusi Vidzemes priekšpilsētas tiesā krimināllietas materiālus pret Daugavpils iedzīvotāju Artjomu Skripņiku, kurš apsūdzēts par mēginājumu pretlikumīgi piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos, vēsta LSM. Viņam inkriminēts arī mēģinājums iesaistīties bruņotā organizācijā.
Prokuratūrā, neminot aizdomās turamā vārdu, paziņoja, ka apsūdzētais nolūkā nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā piedalīties militārajās operācijās Ukrainas austrumos, meklējis internetā kontaktus un sarakstījies ar vairākām personām. Lai pievienotos konfliktam Ukrainas austrumos, 2017. gada septembrī apsūdzētais šķērsoja Latvijas un Krievijas robežu. Pēc robežas šķērsošanas viņu aizturēja Krievijas robežsargi. Pēc apsūdzības versijas, apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikumā. 2017. gada novembrī viņš tika aizturēts jau Latvijā.
Neilgi pirms šiem notikumiem, - 2017. gada 4. augustā tiesa apsūdzēto attaisnoja par piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos laikā no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada aprīlim. Attaisnojošais spriedums ir pārsūdzēts, un lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā nav pabeigta.
Atgādināsim, ka Skripņiks bija pirmais Latvijas iedzīvotājs, kurš apsūdzēts saskaņā ar Krimināllikuma 77.1 pantu – par nelikumīgu dalību bruņotā konfliktā ārvalstīs. Viņš tika aizturēts 2015. gada 25. janvārī. Nopratināšanā Skripņiks paskaidroja, ka 2014. gada vasarā viņam piedāvāta iespēja doties uz Ukrainas austrumiem. Par karadarbību viņam solīti aptuveni 340 eiro dienā. Karadarbībās Doņeckā un Luganskā viņš piedalījies kopš 2014. gada jūlija.
Tāpat Skripņis atzina, ka, būdams snaiperis, nošāvis vairāk nekā 100 cilvēkus. Pēc ievainojuma ārstējies un turpinājis dalību konfliktā līdz 2015. gada aprīļa beigām.
Vēlāk, tiesā, viņš paziņoja, ka Ukrainā nodarbojies ar humanitāro darbību – izdalījis humāno palīdzību vietējiem iedzīvotājiem, kas vākta Maskavā, bet nopratināšanā sevi apmelojis, jo atradies Drošības policijas psiholoģiskā spiediena ietekmē.
Prokuratūra pieperasīja Skripņikam brīvības atņemšanu uz 15 gadiem, taču pirmās instances tiesa viņu attaisnoja, jo visi izmeklēšanā apkopotie pierādījumi par Skripņika dalību konfliktā Donbasā attiekušies uz 2014. gadu, kad likums, kas to aizliedz, Latvijā vēl nav stājies spēkā.
2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Jautājums par situācijas noregulēšanu Donbasā tiek apspriests, tostarp arī Minskā, kontaktu grupas apspriedēs, kura kopš 2014. gada pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē pasākumus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc pamiera vienošanās konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.
Latvija palīdz Ukrainai, pieņemot ārstēšanai konfliktā cietušos kareivjus. Kopumā patlaban rehabilitāciju saņēmuši 27 karavīri no Ukrainas.
