Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks paziņoja, ka Varšava tuvojas iziešanai no ES konflikta dēļ ar Briseli, raksta radio Sputnik autors Aleksejs Timofejevs. Un ja Polexit notiks, tad pie tā būs vainojams Jaroslavs Kačiņskis.
Eiropadomes vadītāja neapmierinātība pilnībā iekļaujas esošajā Polijas un ES attiecību ainā. Un Tusks, izsakot tik skaļu paziņojumu, risina vairākus savus uzdevumus vienlaicīgi.
Uzdevums pirmais – personīgais. Un tā doma ir, lai uzklātu sev salmus. Pavisam nesen Polijā aizritēja vietējo pašvaldību vēlēšanas. Kačiņska partija "Likums un taisnīgums" (LunT) apvienoto labējo sastāvā zaudēja opozīcijai lielās pilsētās, tostarp, Varšavā, Krakovā un Gdaņskā. Acīmredzami, ka pilsētniekus neapmierina Kačiņska politika. Un Tusks apņēmies to izmantot – jo nākošgad Polijā notiks parlamenta vēlēšanas. Tādēļ Tuska partijai ir visas iespējas. Un tur jau vairs nebūs aiz kalniem 2020. gads ar prezidenta vēlēšanām. Tieši ap to laiku Tuskam beidzas Eiropadomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš. Un pastāv liela varbūtība, ka viņš pacīnīsies par Polijas prezidenta krēslu.
Otrais uzdevums izriet no pirmā. Lieta tāda, ka Donalds Tusks ir finanšu piramīdas Amber Gold lietā figurējošā persona, kura pastāvēja viņa vadībā iepriekšējās valdības laikā. Nesen viņš pat bija spiests ierasties Varšavā uz nopratināšanu sakarā ar šo lietu. Protams, viņam ir jāizmaina dienas kārtība informācijas laukā. Tieši tāpēc "vakar" viņš šo lietu dēvēja par politisko, savukārt "šodien" kritizē savu galveno "rītdienas" oponentu Kačiņski.
Trešais uzdevums – vispārēji eiropeisks. Kā Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, protams, zina, ka Polijā pieaug eiroskeptiķu skaits. Taču neizlēmušo daļa arī ir pietiekami liela. Kas jādara, lai neizlēmušo skaits samazinātos? Protams, jānobiedē. Tieši tāpēc Tusks arī runā par "ļoti nopietnu draudu" Polijai. Viņš min Lielbritānijas un bijušā premjera Deividu Kemeronu. "Es dienu aiz dienas strādāju ar Kemeronu, lai izvairītos no Brexit’a… Viņš izdomāja referenduma ideju, un pēc tam darīja visu, lai noturētu Lielbritāniju ES."
Tādējādi Tusks brīdina poļus, ka Kačiņskis atkārtos Kemerona kļūdu. Neizlēmušie poļi un eirooptimisti, pēc Briseles-Tuska domām, jābaidās no Polexit’a, jo līdz ar izstāšanos no ES Varšava pazaudēs dotācijas un iegūs problēmas, kuras šobrīd piedzīvo Londona: politiskā krīze, sabiedrības sašķeltība un vairāku miljardu kompensācijas.
Donalds Tusks ir poļu politiķis, tieši tāpēc viņš nevar pateikt atvērti, ka Polija nav Lielbritānija. Un ja Lielbritānijai ir radušās problēmas dēļ izstāšanās no ES, tad kas notiks ar Poliju? Tāpēc "raizējas", ka "Eiropas vēlme noturēt Poliju par jebkādu cenu var būt mazāka, nekā Lielbritānijas gadījumā". Diplomātiski, vai ne?
Iznāk, ka, no vienas puses, poļu politiķis Donalds Tusks sāk priekšvēlēšanu parlamenta un prezidenta cīņu. Savukārt, no otras puses, Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks savalda aktivizējušos Poliju, kura ar ASV atbalstu atļaujas pārāk daudz: savu valūtu, tiesu reformu, atteikšanos no migrantu uzņemšanas, brīvdomību attiecībā pret ES. Tas viss ir pārāk liela visatļautība "demokrātiskajai" Briselei.
