RĪGA, 11. novembris – Sputnik. Austrijā aizturētais pensionētais oficieris, kuru tur aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, atzinies izdarītajā, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz austriešu avīzi Die Presse.
Atsaucoties uz Austrijas Aizsardzības ministriju, izdevums apgalvo, ka savā darbībā aizdomās turamais izmantojis tehniskās iekārtas, kuras viņam it kā izsniegusi Krievija. Taču Die Presse nenosauca sava informatora vārdu ministrijā.
Cita austriešu avīze Profil sniedza dažas detaļas sakarā ar iespējamā aģenta spiegošanas darbībām. Tā, piemēram, izdevums raksta, ka aizdomās turamais bijušais pulkvedis strādājis nevis Zalcburgā, kā to iepriekš apgalvoja mediji, bet gan centrālajā Aizsardzības ministrijā Vīnē. Atbilstoši dienesta stāvokli, norāda Profil, viņš bijis informēts par visām iestādes iekšējām lietām.
Iepriekš, sestdien, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsprieda Austrijā izvērsušos spiegu skandālu ar savu Austrijas kolēģi Kārinu Knaisli. Telefonsarunā, kuras detaļas ir sniegtas Krievijas ĀM mājaslapā, Lavrovs uzsvēra "publisku nepamatotu apsūdzību izvirzīšanas prakses" nepieļaujamību.
Kā jau iepriekš ziņots, 9. novembrī Austrijas mediji publicēja informāciju par pensionēta Austrijas oficiera aizturēšanu sakarā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Tika norādīts, ka viņš it kā esot nodevis informāciju Krievijai divdesmit gadu garumā. Tagad viņam draud desmit gadu cietumsods.
Pēc Austrijas aizsardzības ministra Mario Kunaseka sacītā, pretizlūkošanas dienests spēja noskaidrot iespējamo spiegu ar informācijas palīdzību, kura tika saņemta no "draudzīgā dienesta". Saskaņā ar Austrijas mediju datiem, runa ir par Vācijas specdienestiem. Sakarā ar spiegu skandālu Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs pieprasīja no Maskavas paskaidrojumus, savukārt Austrijas ĀM vadītāja Kārina Knaisle atcēla savu vizīti uz Krieviju.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savukārt paziņoja, ka ir nepatīkami pārsteigts sakarā ar informāciju par notikušo un norādīja, ka rietumu partneri sāka pielietot "megafonu diplomātiju".
Krievijas ĀM pauž nožēlu par to, ka Austrijas partneri nolēma neapspriest ar Maskavu viņu rīcībā esošās aizdomas, "bet gan izmantoja jau diemžēl daudzām rietumvalstīm ierastu metodi" – sensacionālās informācijas izplatīšanu medijos un publisku paskaidrojumu pieprasīšanu no Krievijas. Šāda pieeja ir nepieņemama, norādīja iestādē.
