Iespējams, mūs gaida jocīgākais politiskais process pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā: Latvijas pilsoni Denisu Bartecki gatavojas apsūdzēt par aicinājumu pievienot Latviju Amerikas Savienotajām Valstīm.
Atgādināšu, ar ko viss sākās. 2014. gadā vietnē avaaz.org rīdzinieks Maksims Koptelovs publicēja petīciju, kurā aicināja atbalstīt Latvijas iestāšanos Krievijas Federācijā. Petīcijā bija minēti argumenti par labu tādai ģeopolitiskajai izvēlei, taču noslēgumā bija pieminēts, ka tas viss ir joks.
Drošības policija pat nepasmaidīja un pret petīcijas autoru sāka gatavot krimināllietu saskaņā ar toreizējo Krimināllikuma 82. pantu – par aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. 2016. gada februārī Rīgas Kurzemes rajona tiesa piesprieda Koptelovam brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, reālu, ne nosacītu sodu.
Aizstāvība iesniedza apelāciju, un otrās instances tiesa sodu mīkstināja: pusgadu ilga ieslodzījuma vietā – 140 stundas piespiedu darba. Šis lēmums arī ir apstrīdēts, patlaban tiek izskatīta kasācijas sūdzība.
Jau 2016. gadā Deniss Barteckis, sašutis par piespriesto sodu, tajā pašā vietnē avaaz.org publicēja petīciju, kurā pilnībā kopēja Koptelova tekstu, tikai "Krievijas Federāciju" nomainīja pret "ASV", tas ir, aicināja atbalstīt Latvijas iestāšanos Amerikas Savienotajās Valstīs.
Bartecka motīvi ir saprotami, turklāt viņš pats tos publicēja savā lapā Facebook:
"Ar Koptelovu neesmu pazīstams, turklāt runa nav par viņu konkrēti, tas varēja būt, piemēram, kāds Jānis Skudrinieks un varēja aicināt pievienot Latviju nevis Krievijai, bet, piemēram, Šveicei, Lietuvai vai Goa, tam nav nozīmes.
Manās acīs principiāla nozīme ir tam, ka par tādiem jokiem tiek piespriests nesamērīgs sods. Tas ir nenormāli.
Mana "copy/paste petīcija" bija metode, lai sāktu diskusiju par minēto absurdo spriedumu Maksimam Koptelovam un piespiest sabiedrību pievērst uzmanību šim gadījumam, tāpat tai bija tiesībsargājoša funkcija."
Taču Drošības policija arī šajā gadījumā nepauda izpratni un, tāpat kā Koptelova gadījumā sāka krimināllietu saskaņā ar 82. pantu.
"Sakrālais" nav apspriežams
Tas viss ļoti atgādina humora šovu, taču DP loģika ir citāda. Lai kādi būtu Koptelova un Bartecka motīvi, fakts, ka šādas petīcijas parādās publiskā telpā, atceļ tabu, neformālo aizliegumu apspriest jautājumu par to vai Latvija kā suverēna valsts ir izdevusies.
"Sakrālo" apspriest nav pieņemts, tam ļauts tikai ticēt; ja netici, tad vismaz klusē, nelien ar savām petīcijām, nekairini cilvēkus. Un nav nozīmes, kuru tu gribi iekārtot Latviju – Krievijā, ASV vai, piemēram, Zviedrijā. Aptuveni tā sprieda specdienestu darbinieki.
Principā, ir jāsaprot, ka valsts aparāts – tas nav cilvēks, tas ir mehānisms, kas neuztver jokus un paradoksus.
Nesen Barteckis saņēma uzaicinājumu ierasties prokuratūrā. Spriežot pēc viņa paša teiktā, prokuratūra neplāno slēgt lietu, gluži otrādi, tā gatavo apsūdzību. Ja tā patiešām ir, gaidāma tiesa, kurā Latvijas pilsoni tiesās par aicinājumu pievienot valsti ASV. Jūtu līdzi Denisam, taču tā būs lieliska un pamācoša aina. Valsts sodu politika ir novesta līdz absurdam.
Ka tik būtu cilvēks, gan jau pants atradīsies
Pareizas aizstāvības apstākļos Barteckim vajadzētu izcīnīt uzvaru. Lieta tāda, ka 82. pants jau pirms divarpus gadiem izslēgts no LR Krimināllikuma. Kopš 2016. gada maija tāda panta nav. Vietnē likumi.lv tā tagad atrodama tikai arhīvā.
"Pretvalstiskie aicinājumi" pārvietoti uz jauno 81. pantu. Taču tas formulēts pavisam citādi.
Pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu.
Vārdu sakot, ja kāds aizskar Latvijas valsts "svētās govis", taču pie tam rīkojas likuma ietvaros, viņu nav par ko apsūdzēt. Pants neapšaubāmi attiecas uz cilvēku, kas aicina pievienot Latviju citai valstij bruņotas sacelšanās ceļā vai, piemēram, uzpērkot Saeimas vairākumu.
Cilvēks, kas vāc parakstus petīcijai, īsteno konstitūcijā paredzētās tiesības uz vārda brīvību. Petīcija nav adresēta citas valsts valdībai ar aicinājumu "iekarot" Latviju, tajā nav norādīts nekāds nelikumīgs mērķa sasniegšanas paņēmiens.
Dzēstajā 82. pantā šīs svarīgās atsauces uz Satversmi nebija.
Vācu un zviedru alternatīva
Taču jāsaka gan, ka šim stāstam varētu būt amizants turpinājums. Teiksim, atradīsies cilvēks, kurš ierosinās pievienot Latviju Zviedrijai. Kā nu ne – vēsturiskais pamats un kārdinošs dzīves līmenis.
Kāds cits alternatīvai piedāvās Vāciju vai Trinidadi un Tobago... Veidosies piekritēju grupas, kas nikni strīdēsies savā starpā: kur mums iekārtot Latviju? Ja jau jokot, tad jokot, show must go on.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
