RĪGA, 8. novembris — Sputnik. ES varas institūtiem tuvo izdevumu publikācijās jūtamā neapmierinātība ar vairāku augsti stāvošu amatpersonu lēmumu apmeklēt importa izstādi Šanhajā šķiet dīvaina tikai no pirmā acu uzmetiena. Briselei ļoti nepatīk sabiedroto valstu "separātisms" attiecībās ar Ķīnu, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.
Publikācijās aprakstīta izstāde Šanhajā, kam valsts vadītājs Sji Dziņpins piešķīris vispasaules nozīmi, taču rakstu intonācija rada iespaidu, ka uz Ķīnu devušies rietumvalstu atstumti renegāti. Viņu starpā minēta arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
"ES partneru rokām stūrī iedzīto Itāliju, Ungāriju un Apvienoto Karalisti viesmīlīgi, ar atplestām rokām uzņēmis Ķīnas prezidents Sji Dziņpins," – neraksturīgi emocionālā stilā apliecina Eiropas Komisijai tuvais portāls Euractiv.
EK preses dienests ne ar vārdu nepiemin Eiropas līderu "masveida" vizīti ĶTR. Tikai ar vienu frāzi pieminēts, ka Šanhaju apmeklējis ES komisārs veselības aprūpes jautājumos Vitēnis Andrukaitis. ES oficiālā delegācija izstādē neieradās.
Vispasaules importa izstāde Expo Šanhajā, pateicoties Ķīnas valdībai un pašreizējai situācijai starptautiskajā tirdzniecības nozarē, ieguvusi vispasaules mērogu – tā sapulcējusi aptuveni 3 tūkstošus kompāniju no vairāk nekā 130 pasaules valstīm. Visi cerēja (un ĶTR līderis Sji Dziņpins nelika vilties), ka Ķīna apņemsies paplašināt importu un stimulēt ārvalstu preču pieprasījumu iedzīvotāju vidū.
Ķīnas viesmīlība nepārprotami triumfē ASV egoisma fonā
Šanhajā nolēma ierasties vairāk nekā desmit valstu un valdību vadītāji, starptautisko organizāciju, tostarp Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules tirdzniecības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadība.
Viņi ieradušies komunistiskajā Ķīnā, kuras ekonomika ieņem otro vietu pasaulē un kļūst aizvien viesmīlīgāka laikā, kad Savienotās Valstis, lielākā ekonomika pasaulē, zaudē autoritāti un globālā politiskā līdera pozīcijas (pareizāk gan būtu teikt – pašizolējas).
"Laikā, kad lielākā daļa ES valstu nosūtīja uz Šanhaju vidēja līmeņa delegācijas, ducis valstu tika pārstāvēts augstākajā līmenī. Starp tām bija Horvātija premjerministra Andreja Plenkoviča personā, Čehija prezidenta Miloša Zēmana personā un Lietuva, ko pārstāvēja prezidente Daļa Grībauskaite," – vēsta Euractiv, atspoguļojot Briseles neapmierinātību ar to, ka daļa Eiropas līderu demonstrē acīmredzamu interesi par iespējām paplašināt sakarus ar Pekinu, turklāt tas notiek laikā, kad ES vadība iesaistījusies grūtās pārrunās ar partneriem no Ķīnas un pagaidām cieš tajās sakāvi.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans Šanhajā paziņoja, ka pārstāv "mūsu reģiona", Centrālās Eiropas balsi, un ne ar vārdu nepieminēja ES.
Savukārt Lielbritānija, kas gatavojas izstāties no ES 2019. gada martā, dara visu iespējamo, lai paplašinātu tirdzniecību ar ĶTR. Tā ir pirmā Rietumu valsts, kas laidusi apgrozībā valsts iekšējā valūtas aizņēmuma obligācijas Ren Min Bi (Ķīnas juaņa) un lūgusi pilnvērtīgu dalību ĶTR Āzijas infrastruktūras investīciju bankā (AIIB).
