RĪGA, 4. novembris – Sputnik. "Ukrainas Naftogaz" uzsācis "plāna B" īstenošanu sakarā ar "Ziemeļu straumes 2" celtniecību. Par to telekanāla ZIK ēterā paziņoja Ukrainas kompānijas galvenais izpilddirektors Jurijs Vitrenko, vēsta Sputnik Lietuva.
Vitrenko uzsvēra, ka "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēta, neskatoties uz visiem Ukrainas pūliņiem, jo vācu varasiestādes un bizness ir ieinteresēti projekta īstenošanā. Viņš atgādināja, ka pēc tā palaišanas, gāzes tranzīts caur Ukrainu varētu tikt slēgts pilnībā.
Sakarā ar radušos situāciju, Naftogaz uzsācis sava "plāna B" īstenošanu.
"Mēs cenšamies kompensēt finanšu zaudējumus. Mēs jau esam iniciējuši jaunu arbitrāžu, kura, faktiski, jau ir sākusies, kur mēs pieprasām vairāk nekā 12 miljardus dolāru, no kuriem desmit – tā, faktiski, ir kompensācija par to, ka pēc 2019. gada nebūs tranzīta caur Ukrainas teritoriju. Mēs to jau tagad darām," pastāstīja augstākā līmeņa vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka kompensācija ir tikai papildus variants, savukārt "plāns A" paredz tranzīta saglabāšanu.
Esošais Ukrainas tranzīta līgums beidzas 2019. gadā. Kijevā vairākkārt paziņoja, ka vēlas saglabāt tranzītu. Šī iemesla dēļ Ukraina iestājas pret "Ziemeļu straumes 2" celtniecību.
Jūnijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko nosauca "Ziemeļu straumi 2" par "absolūti politikāņu projektu, kurš tiek virzīts pret Ukrainu", un paziņoja par plāniem izveidot Eiropas Savienībā grupu, kurai būs jāaptur "Ziemeļu straumes 2" celtniecība.
"Ziemeļu straumes 2" celtniecība
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes cauruļvadu izbūvi no Krievijas līdz Vācijai pāri Baltijas jūrai. To kopējā jauda sasniegs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā.
Ukraina un ASV iebilst pret projekta īstenošanu, jo ņem vērā savas intereses. Kijeva ir satraukusies par to, ka pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, bet Vašingtona cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi.
Pret projektu iebilst arī Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu vadība uzskata, ka projekts esot "politisks".
Krievija jau vairākkārt aicinājusi neuzskatīt gāzesvadu par politiskā spiediena instrumentu un uzsvērusi, ka uzskata to tikai par ekonomisku projektu.
