RĪGA, 3. novembris – Sputnik. Piektdien, 2. novembrī, notika pēdējā 12. Latvijas Saeimas sēde. Noslēdzot sēdi, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paslavēja deputātus par svarīgu likumu pieņemšanu un norādīja, ka viņai esot bijis gods strādāt ar viņiem, vēsta Grani.lv.
Mūrniece uzsvēra, ka 12. Saeima pieņēmusi virkni svarīgu, un pat vairāk, vēsturisku likumu. Pēc viņas sacītā, strādāt esot bijis interesanti, deputāti strīdējās, taču prata arī apvienoties.
Par vienu no fundamentāliem lēmumiem Mūrniece nosauca izglītības pāreju Latvijā uz latviešu valodu. Turklāt spīkere paslavēja deputātus par to, ka viņi palīdzējuši Latvijai atteikties no "Krievijas enerģētiskās adatas", ar to domājot, acīmredzami, lēmumu par Latvijas izstāšanos no tā dēvētā enerģijas gredzena BRELL. Vērts atzīmēt, ka "pateicoties" atslēgšanai no BRELL, valsts varētu vispār palikt bez elektrības, vai arī maksāt par to trīskāršu cenu. Tā uzskata enerģētikas nozares speciālisti.
Tāpat spīkere sveica lēmumu par atklātu prezidenta ievēlēšanu un ne mazāk kā 2% no IKP piešķiršanu aizsardzības vajadzībām. Tagad šī nauda regulāri nonāks NATO krājkasē.
Pamanīts kļuva arī tas juceklis, kurš šobrīd vērojams jaunās Latvijas valdības veidošanā. Taču, pēc Mūrnieces sacītā, šī situācija nav īsti raksturīga valstij. Viņa pauda cerību, ka vienošanās tomēr tiks panākta.
Visa lieta krievu valodā
Mūrniece jau ne pirmo reizi pauž savu sajūsmu par deputātiem, kuri spējuši atbrīvot Latvijas skolas no krievu valodas. Uzstājoties Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai, viņa paslavēja kolēģus par visu padarīto darbu un it sevišķi par izglītības reformas lēmuma pieņemšanu.
Spīkere uzsvēra, ka kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu par izglītību valsts valodā faktiski nodarīja kaitējumu gan sabiedrības konsolidācijai, gan latviešu valodas stiprināšanai.
Latvijas Saeima 2018. gada 22. martā galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītība likuma grozījumu, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo mazākumtautību vidusskolas posmā.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, pār valsti vēlās protestu vilnis. Vecāki pauž satraukumu par izglītības kvalitāti, kuru iegūs bērni pēc reformas stāšanās spēkā. Tiesībsargi un aktīvisti ir sašutuši par atklātu cilvēktiesību pārkāpumu. Partija "Latvijas Krievu savienība" solīja aktīvi cīnīties par nacionālo mazākumtautību tiesībām valstī.
Krievijas varasiestādes negatīvi izturas pret Latvijas Izglītības ministrijas centieniem padzīt krievu valodu no izglītības sistēmas. Krievijas ĀM regulāri piesaista ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā.
Sakarā ar skolu reformas īstenošanu Krievijas Valsts Dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskiem mēriem attiecībā pret Latviju, kuri varētu skart finanšu operācijas, muitas nodevas, tūrisma jomu, kā arī starptautiskos tirdzniecības līgumus.
