RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Ilgus gadus somu dalība SS brīvprātīgo bataljonā tika uzskatīta par "tik pieklājīgu, cik vien tas iespējams karā", taču somu vēsturnieka grāmata var mainīt šo viedokli, vēsta Helsingin Sanomat. Materiālu pilnā apjomā pārtulkojis portāls InoSMI.
Hietanīmi kapos Helsinkos novietots piemiņas akmens somu brīvprātīgajiem SS spēkos. Tajā attēlots bronzā liets luterāņu krusts un neliela kareivja figūra nenoteiktā vācu parauga formastērpā.
1983. gadā uzstādītais piemineklis ir spilgts SS brīvprātīgo tēla piemērs. Tas veidojies pēc kara beigām. Somu leģionāri tika parādīti kā vienkārši somu puiši, kuri Ukrainas stepēs un Kaukāza nogāzēs cīnījās tikai Somijas interesēs.
Pie tam SS brīvprātīgo bataljona karadarbības teātris ir Vācijas Austrumu fronte – Otrā pasaules kara gados tā bija ebreju un čigānu nežēlīga genocīda, partizānu kara, masveida slepkavību un terora vieta. Aizsargāties nespējīgu civiliedzīvotāju slepkavības bija rūpīgi pārdomāts un konsekvents Vācijas karadarbības neatņemams elements.
Austrumu frontē nevienam nebija otršķirīgas lomas. Masveida slepkavībās līdz ar Einsatzgruppen (operatīvās soda vienības – red.) piedalījās gan parastās policistu grupas, gan arī SS žandarmi, dažādi drošības spēki, Waffen SS kaujas vienības un parastās vācu armijas vienības neatkarīgi no karaspēku veida. Kā gan somi varēja nezināt, ka notiek pretinieku iznīcināšana idejisku vai rasu principu dēļ, vai turēties no tās tālāk?
Baznīcas vēstures docents Andrē Svanstrēms savā jaunajā grāmatā "Svastikas bruņinieki" pārliecinoši parādīja, ka visiem zināmā somu SS leģiona brīvprātīgo vēsture ir pārāk laba, lai tā būtu patiesība.
Nesen par galveno SS spēku sastāvā dienējušo somu vēsturē tika uzskatīts profesora Mauno Jokipī darbs "Ķīlnieku bataljons", kas tika publicēts 1968. gadā. Grāmata sagatavota ciešā sadarbībā ar SS veterāniem.
Grāmatā "Kara piedzimšana, turpinājums" (1987. gads), kas veltīta šai tēmai, Jokipī paziņoja, ka Somijas un Vācijas kopīgais karš bijis "tik pieklājīgs, cik vien tas iespējams karā". Kaut kāda iemesla dēļ, ko Jokipī nekad nav pieminējis, Somijai it kā esot izdevies doties pa citu ceļu atšķirībā no citām Vācijas sabiedrotajām.
Jokipī atklāti paziņoja, ka viņa ideja SS somu brīvprātīgos aprakstīt kā vienkāršus kareivjus tika smelta no pēckara literatūras, kas attaisnoja Waffen SS darbību. Somijā tam bija jāpievērš nopietna uzmanība jau aukstā kara periodā, taču neviens neriskēja mest izaicinājumu vēsturei.
Ar iepriekš daļēji neizmantotu materiālu palīdzību Svanstrēms rada pavisam citādu somu kustības SS un somu SS bataljona tēlu. Viņš veicis SS brīvprātīgo politisko un reliģisko uzskatu jaunu analīzi, izvērtējis viņu raksturus un sakarus ar hitleriskās Vācijas īstenoto genocīda politiku.
Vēl nesen Somijas Aizsardzības spēku karogu svētkiem veltītajā ikgadējā parādē citu starpā tika pacelts arī SS bataljona karogs. Pēc šīs grāmatas iznākšanas republikas bruņotajiem spēkiem nāksies izdarīt secinājumus un pārtraukt maršus ar SS emblēmu.
