RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Lamberto Zanjērs paziņojis, ka cieši sadarbojas ar Latvijas valdību jautājumā par valsts krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ievērošanu.
Vakar L. Zanjērs Maskavā tikās ar KF ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, vēsta RIA Novosti. Puses apspriedās par krievvalodīgo mazākumtautību tiesību ievērošanu ārvalstīs, tostarp arī Ukrainā un Baltijā.
Komisārs pavēstīja, ka ņēmis vērā "Krievijas bažas par to, ka novērojama diskriminācija starp Eiropas Savienības valodām un citām valodām".
"Baltijas reģionā lielāko satraukumu raisa Latvijas izglītības likums. Es pastāstīju ministram par soļiem, ko esam spēruši ar Latvijas valdību. Gaidu oficiālu ielūgumu apmeklēt Latviju, kad darbu sāks jaunā valdība, taču jau pašlaik es apspriežu šo jautājumu ar viņiem. Mums ir pastāvīgi sakari augstākajā līmenī," – informēja Zanjērs.
EDSO komisārs atzīmēja, ka par galveno uzdevumu uzskata līdzsvara saglabāšanu starp mazākumtautību integrāciju un nacionālās identitātes saglabāšanu.
"Ieteikumi, ko izvirzām priekšplānā, zināmā mērā ir tehniski, taču, tos pielietojot, veidojas līdzsvars starp to, ko visi saka par valsts valodu, taču paliek iespēja saglabāt (mazākumtautību – red.) kultūru, valodas veidā, kas nepieļauj asimilāciju. Kopumā mums ir jāatrod līdzsvars starp asimilācijas risku no vienas puses un pretošanos integrācijai – no otras. Mēs vēlamies, lai sabiedrības būtu labi integrētas, taču negribam, lai pagaistu identitātes," – uzsvēra Zanjērs.
Politiķis pastāstīja, ka cenšas panākt šī ilgtermiņa uzdevuma risinājumu ar nepolitiskiem līdzekļiem.
"Taču pašreizējā atmosfērā viss ir ļoti politizēts, tāpēc man jāmeklē ceļi, pievēršot uzmanību tehniskajām prasībām," – paskaidroja Zanjērs.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka mazākumtautību tiesību nodrošinājuma problēmas vairākās EDSO valstīs izceļas ar augstu politizācijas pakāpi.
"Vesela virkne dalībvalstu mazākumtautību tiesību problemātikā ņem vērā nevis objektīvās tiesības, bet gan savas politiskās vēlmes," – paziņoja ministrs.
Krievijas ĀM regulāri piesaista ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Sakarā ar skolu reformu Krievijas Valsts Dome pieņēmusi paziņojumu par ekonomiskiem pasākumiem pret Latviju.
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
23. martā Latvijas Saeima apstiprināja, un 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju pie mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību mācību iestāžu reformu plānots noslēgt 2021./22. mācību gadā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, pār valsti vēlās protestu vilnis. Krievija apsolīja darīt visu iespējamo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības uz izglītību krievu valodā.
