Pēdējās dienās parādījies milzum daudz ziņu no Azovas jūras, pareizāk sakot, par Ukrainas bēdām, ko rada nepatikšanas Azovas jūrā, atzīmēja RIA Novosti autore Irina Alksnis.
Neapšaubāmi, starp jaunumiem skaļākā ziņa parādījās 25. oktobrī, kad Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES vadību paredzēt paplašinātas sankcijas pret Krieviju, saasinoties situācijai Azovā. Pāris dienas iepriekš ES diplomātijas vadītāja Federika Mogerīni arī radīja plašu atbalsi, izvirzot līdzīgu ideju un nodēvējot Melno jūru (daļa no tās reģiona ir Azovas jūra) par "Eiropas jūru".
Nav īsti saprotams, kāpēc viņas vārdi radīja vētrainu reakciju Krievijas politiskajās un mediju aprindās. Melnā jūra patiešām ir Eiropā sava ģoegrāfiskā stāvokļa dēļ, tāpat kā Krievija ir Eiropas valsts (lielā savas teritorijas daļā).
Ja nu Mogerīni kundze piešķīra saviem vārdiem kādu citu jēgu, tamlīdzīgām frāzēm seko ļoti sena, taču joprojām aktuāla atbilde: nāc un paņem.
Patiešām, lai nu kā būtu trūcis, taču vārdu par Azovu šajās dienas bijis pietiekami. Piemēram Drošības forumā Ļvovā ASV sauszemes spēku Eiropā bijušais komandieris Bens Hodžess deva virkni padomu ukraiņu kolēģiem par to, kā stāties pretī Krievijai Azovā. Viņa rekomendācijas ir skaidras un gaišas, kā jau klājas militārpersonai.
Pirmkārt, Kijevai jāpieprasa no Maskavas "navigācijas brīvība" Azovas jūrā.
Otrkārt, Ukrainai jānovelk "sarkanās līnijas" tās akvatorijā.
Treškārt, jāpalielina JKS pārstāvju skaits Ukrainas Ģenerālštābā un Aizsardzības ministrijā, turklāt tiem "jābūt cilvēkiem, kuri izprot situāciju un var pieņemt lēmumus".
Protams, dažiem Ukrainas JKS oficieriem ir izredzes pakāpties pa karjeras kāpnēm ar "vecākā brāļa" padoma palīdzību. Toties par pārējo padomu īstenošanu un efektivitāti, jāsaka, rodas daži jautājumi.
Starp citu, ir vērts atgādināt, kāda iemesla dēļ izcēlies tracis. Ja citēsim Federiku Mogerīni, Maskavai izteikto pretenziju saraksts ir sekojošs:
1) Azovas jūras militarizācija;
2) kuģu pārbaudes Azovas jūrā.
Tas ir viss.
Militarizācija Rietumiem nepatīk, jo tas varot "destabilizēt delikāto situāciju drošības jomā" reģionā. Problēma ar pārbaudēm noved pie kravu piegādes aizkavēšanās un zaudējumu pieauguma.
Taču uz visām Kijevas un tās rietumu partneru pretenzijām Maskava bezrūpīgi attrauc, ka tās darbības pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un veidojas tikai drošības apsvērumu labad Azovas jūrā.
Starp citu, pamats ir ļoti nopietns, paturot prātā vērienīgās malumedniecības un kontrabandas tradīcijas šajā rajonā, kā arī Ukrainas tieksmi pievērsties valstiskajam pirātiskam.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko silti pateicās Eiropas Parlamentam – pieņemtajā rezolūcijā viņš saskatīja to, ka ES kopā ar Ukrainu stāsies pretī Krievijas "lienošajai aneksijai" Azovas jūrā un kuģošanas brīvības pārkāpumiem.
Protams, Kijevai gribētos saņemt jūtamāku un konkrētāku palīdzību no Rietumiem, lai atrisinātu savas grūtības Azovas jūrā. Vēl vairāk, Ukraina pūlas spert soļus šajā virzienā.
Lai nu būtu kā būdams, taču pirms nedēļas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atklāti norādīja, ka Ukraina var mest pie malas savas cerības organizēt NATO militārās mācības Azovā, jo Krievija neizsniegs atļauju alianses karakuģu ienākšanai jūrā.
Atgādināsim: atļauja nepieciešama saskaņā ar Krievijas un Ukrainas līgumu par Azovas jūru.
Pilnīgi iespējams, Kijeva sapņo, ka Ukrainas dēļ NATO pārkāps līgumu. Vēl vairāk, Pāvels Kļimkins jau paziņojis, ka Azovas jūras līgums arī tikšot lauzts, - pēc Krievijas un Ukrainas Lielā līguma. Lēmumu par tā laušanu Ukraina pieņēma pavisam nesen.
Taču ir viena ķibele. Rietumi labprātāk ļauj, lai viņu vietā riskē citi, nevis dara paši, turklāt vēl kāda trešās šķiras vasaļa labā. Un militāras sadursmes perspektīva ar krieviem Azovas un Melnās jūras baseinā – tas ir tāds speciāli NATO jūras kara spēku vajadzībām konstruēts murgs.
To apstiprina ģenerāļa Hodžesa paziņojumi Ļvovā: Ukraina var cerēt uz atbalstu un palīdzību, taču visu pārējo tai nāksies darīt pašai.
Tātad Kijeva būs spiesta iztikt ar kārtējiem atbalsta vārdiem un skaitīt zaudējumus. Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladimirs Omeļans paskaidroja, ka Ukrainas ostas Azovas jūrā jau cietušas zaudējumus vairāk nekā miljarda grivnu apmērā, jo "vidējais (kuģu) aizkavēšanās laiks pārsniedz 30 stundas".
Bet ko dara Krievija?
Ukrainas Robežsardzes dienests informējis, ka Krievija ievedusi Azovas jūras akvatorijā vēl divus kara kuģus (gaidāms vēl viens). Ukrainas robežsargi lēš, ka patlaban Azovā uzturas vairāk nekā 120 kuģi un kuteri.
Un tas viss – tāpēc, ka drošības jautājumos kompromisi nav pieļaujami.
