RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Latvijā ieradušās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas Stinger un palaišanas iekārtas, vēsta Sargs.lv.
Ieroči netika izmantoti, taču vairākus gadus atradās Dānijas armijas bruņojumā. Raķetes ieradās saskaņā ar abpusējā amerikāņu pārnēsājamo zenītraķešu kompleksa PZRK Stinger iegādes līguma nosacījumiem, kuru parakstīja Latvijas Aizsardzības ministrija ar Dānijas Bruņotajiem spēkiem.
Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka bruņojuma saņemšana no sabiedrotajiem Latvijas aizsardzības spēju veicināšanai ir svarīgs notikums Latvijas vēsturē. Pēc viņa sacītā, dāņu PZRK pavērs jaunas iespējas valsts bruņotajiem spēkiem aizsardzības jomā.
https://t.co/frzXxs6xGb: Latvijai piegādātas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger": https://t.co/cckaynjme8 pic.twitter.com/1xpYnO0grw
— NBS (@Latvijas_armija) 26 октября 2018 г.
Tiek norādīts, ka PZRK Stinger iekļauj sevī zenītraķetes un palaišanas iekārtas. Un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izmantos šīs sistēmas gaisa telpas un sauszemes objektu aizsardzībai no iespējamiem draudiem.
Lai ieviestu PZRK NBS bruņojumā, Latvija sadarbībā ar NATO valstīm un citiem sabiedrotajiem, rīkos operatoru, tehniskās apkopes speciālistu un instruktoru mācības. Turklāt priekš Stinger tika izstrādāta atsevišķa apmācības programma, kura notiks specializētā centrā. Savukārt 2019. gadā Latvijā parādīsies apmācības simulātors.
Stinger nepaliks bez darāmā
Tāpat Latvija plāno regulāri rīkot raķešu izmēģinājumus, lai pārbaudītu bruņojuma atbilstību ekspluatācijas prasībām.
Iepriekš ziņots, ka ar PZRK Stinger nodrošinās Zemessardzes taktiskās specvienības, mehanizēto kājnieku brigādi un gaisa spēkus. Stinger dēļ Latvijā pieņemts lēmums par jauna PAR poligona celtniecību Jūrmalciemā.
Aizsardzības ministrijā paziņoja, ka jaunā poligona celtniecība ietilpst NBS attīstības plānā, kur pretgaisa aizsardzība ir viena no galvenajām prioritātēm.
PZRK Stinger ir amerikāņu pārnēsājamais zenītraķešu komplekss, kurš paredzēts zema lidojuma gaisa mērķu notriekšanai (lidmašīnas, helikopteri, bezpilota lidaparāti). To izstrādāja korporācija General Dynamics un ieviesa bruņojumā 1981. gadā
