RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Pērn Latvijā tika izsniegtas 6 647 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 3,4 atļaujas uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir mazāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā, raksta Eurostat.
Vislielākais uzturēšanās atļauju īpatsvars uz tūkstoti iedzīvotāju pērn konstatēts Maltā (23,4) un Kiprā (22,1). Tālāk seko Polija (18), Zviedrija (12,9), Luksemburga (12,1), Īrija (10) un Slovēnija (9,5).
Kopumā Eiropas Savienībā 2017. gadā tika izsniegti 3,14 miljoni pirmreizējo uzturēšanās atļauju, jeb 6,1 atļauja uz tūkstoti iedzīvotāju. Igaunijā tika izsniegtas 4 380 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 3,3 uz 1000 iedzīvotāju, Lietuvā – 10 207, jeb 3,6 uz 1000 iedzīvotāju.
Vismazāk uzturēšanās atļauju, rēķinot uz tūkstoti iedzīvotāju, pērn izsniegts Rumānijā (0,7), Bulgārijā (1,5), Horvātijā (2,4) un Slovākijā (2,5).
Visvairāk pirmreizējo uzturēšanās atļauju 2017. gadā izsniegusi Polija: 683 tūkstošus, jeb 22% no visām uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienībā. Vācijā izsniegti 535 tūkstoši pirmreizējo uzturēšanās atļauju (17%), Francijā - 250 tūkstoši (8%), Spānijā - 231 tūkstotis (7%), Itālijā - 187 tūkstoši (6%), Zviedrijā - 130 tūkstoši (4%).
Visvairāk uzturēšanās atļauju saņēmuši ukraiņi: 661 874, jeb 21,1%. Otrajā vietā ir sīrieši (223 170 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, jeb 7,1%), trešajā – Ķīnas un Honkongas pilsoņi ar 193 002 uzturēšanās atļaujām, jeb 5,2%.
Latvijā visvairāk – gandrīz ceturtdaļu – pirmreizējo uzturēšanās atļauju izsniegts krieviem (1 625, jeb 24,4%), Ukrainas pilsoņiem (1 528, jeb 23%), indiešiem (809, jeb 12,2%). Lietuvā pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, lielākoties, saņem ukraiņi, baltkrievi un krievi, Igaunijā – ukraiņi, krievi un nepilsoņi.
Pērn Latvijā 32,5% uzturēšanās atļauju pieteicēji pamatoja savu lūgumu ar darba plāniem valstī, 31% - ar ģimenes apstākļiem, 24,1% - ar izglītības iegūšanu, 12,4% - ar citiem iemesliem.
Polija izsniegusi vairāk nekā pusi no visām darba uzturēšanās atļaujām ES: 59%, jeb 597 tūkstošus. Pēc izglītības dodas uz Lielbritāniju: Londona izsniegusi 34%, jeb 180 tūkstošus mācību uzturēšanās atļauju. Ģimenes biežāk par citiem apvieno Vācija (157 tūkstoši uzturēšanās atļauju, jeb 19%, izsniegtas ģimenes apstākļu dēļ), Spānija (126 tūkstoši, jeb 15%), Itālija (113 tūkstoši, jeb 14%), Lielbritānija (101 tūkstotis, jeb 12%).
Strādāt uz Eiropu, lielākoties, brauc ukraiņi (87,7% no izsniegtajām uzturēšanās atļaujām ir darba atļaujas), mācīties – ķīnieši (65,2% no saņemtajām – izglītības iegūšanai), ģimenes apstākļu dēļ – marokāņi (67%). Pēc bēgļa statusa un papildus aizsardzības iegūšanas brauc Afganistānas, Irākas un Sīrijas pilsoņi.
