RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Krievijas senators Aleksejs Puškovs Twitter, komentējot NATO vadītāja Jensa Stoltenberga sacīto par to, ka jaunas kodolraķetes Eiropā izvietot netiek plānots, atcerējās alianses solījumus par militārajām bāzēm Baltijas valstīs.
"Stoltenbergs paziņoja, ka NATO "neplāno izvietot jaunas kodolraķetes Eiropā". Pagaidām neplāno. Savulaik NATO līderi apgalvoja Gorbačovam, ka neplāno alianses paplašināšanos uz austrumiem. Pēc tam "neplānoja" militārās bāzes Baltijā un tā tālāk. Ziniet, plāni mēdz mainīties," - uzrakstīja senators Twitter mikroblogā.
Столтенберг сообщил, что НАТО «не планирует размещать новые ядерные ракеты в Европе». Пока не планирует. В своё время лидеры НАТО заверяли Горбачёва, что не планируют расширение альянса на восток. Потом «не планировали» военные базы в Прибалтике и пр. Планы, знаете ли, меняются.
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 24 октября 2018 г.
Iepriekš Stoltenbergs paziņoja, ka NATO valstis neizskata iespēju izvietot Eiropā jaunas kodolraķetes, atbildot uz Krievija kodola potenciāla palielināšanu.
Jūlijā Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministri NATO samitā Briselē parakstīja paziņojumu par starptautiskas Ziemeļu divīzijas vadības izveidi. Multinacionālās Ziemeļu divīzijas štāba un atbalsta apakšvienības apmērs sastādīs apmēram 300 cilvēkus. Divīzijas štābs atradīsies Ziemeļaustrumu korpusa pakļāvībā Ščecinā (Polija). Štābam jāsāk darbs šī gada septembrī, primāro operatīvo potenciālu tas sasniegs nākamā gada pirmajā pusē, savukārt pilnu operatīvo potenciālu – 2020. gada vidū.
Rietumvalstu politiķi regulāri apspriež "Krievijas draudus", visbiežāk tamlīdzīgas frāzes skan no Baltijas valstīm un Polijas. Aizbildinoties ar Krievijas augošo "agresiju", NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā dislocēti starptautisko spēku bataljoni.
Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta situācijas eskalācijā pie tās robežām, neveic un neplāno agresīvas darbības nevienā no reģioniem, tostarp, Baltijā. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču alianse ar iedomāto Maskavas agresijas ieganstu nepārstāj novirzīt spēkus pie Krievijas rietumu robežas.
Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atgādināja, ka NATO jau ir izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā 10 tūkstošus karavīru - uzbrukuma grupu, tāpēc Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus tādā līmenī, kas garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.
