RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Piekļuve VDK kartotēkai internetā nebūs pilnīgi brīva, žurnālistiem pastāstīja Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža. Būs jāiziet reģistrācijas procedūra, raksta Skaties.lv.
"Cilvēkiem tomēr būs jāreģistrējas, lai mājaslapu izmantotu. Viņi tomēr strādās ar personas datiem, viņi būs atbildīgi, kā tālāk tos izmantos," – pastāstīja Māra Sprūdža.
Viņa paskaidroja, ka būs jāaizpilda tāda pati anketa kā pirms lasītavas apmeklējuma.
Iepriekš ziņots, Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis likuma grozījumus, kas paredz atvērt "čekas maisus". Līdz gada beigām Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā tiks publicēta aģentu kartotēka, līdz nākamā gada maijam publiski būs pieejamas vēl citas vēstures liecības, piemēram, VDK darbinieku vārdi, kā arī dokumenti, kas atklās Komunistiskās partijas saikni ar VDK.
Sākotnēji Satversmes aizsardzības birojs (SAB) fotografēs VDK aģentu kartītes un pēc tam paveikto nodos arhīvam. Pirmo reizi aģentu vārdi būs lasāmi internetā jau decembra vidū.
Kārtību, kā interesenti varēs piekļūt internetā publicētajai kartotēkai, jānosaka valdībai speciāli izdotos noteikumos. Pagaidām neviena ministrija nav paziņojusi, ka uzņemsies atbildību par to izstrādi.
Ar noteikumu palīdzību arhīvs cer labot vairākas likuma nepilnības. Piemēram, no likuma izriet, ka publicēt internetā ļauts arī dokumentos atrodamās īpaši sensitīvas ziņas, piemēram, par cilvēku slimībām vai laulības pārkāpumiem.
"Domāju, ka šajos noteikumos mēģināsim precizēt, ka ļoti sensitīvi dati nav publicējami, ka viņi ir pieejami arhīva lasītavās," - sacīja Sprūdža.
VDK kartotēka neapšaubāmi nesīs pārsteigumus. Vēl vairāk tie jau ir sākušies. Pretēji iepriekš izplatītajai informācijai, LPSR VDK kartotēkā nav atrasts komponista Imanta Kalniņa vārds. Par to žurnālistiem pastāstīja VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieks, vēsturnieks Ojārs Stepens.
"Pirms pāris gadiem Dainis Īvāns bija uzrakstījis rakstu, kas bija publicēts resursā "Pietiek", ka, piemēram, komponists Imants Kalniņš ir VDK aģents. Uzreiz varu pateikt – nē, tas, ko es esmu redzējis arhīvā, tā nav," – uzsvēra Stepens.
Par draudiem, ko sabiedrībā var radīt VDK kartotēku publicēšana, vairākkārt brīdinājušas drošības iestādes. Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis likumu pildīs, taču joprojām uzskata, ka kartotēkas publicēšana novedīs pie tiesvedībām un padarīs Latviju ievainojamāku.
"Ievietošana internetā ir ļoti nedroša – tur var izdzēst, ielikt papildu informāciju, […] var izdarīt visdažādākās manipulācijas, ja tāds mērķis pastāv," – paskaidroja Maizītis un atzīmēja, ka šajā gadījumā iedzīvotāji var kļūt par ārvalstu specdienestu šantāžas objektu.
Savu viedokli nav mainījusi arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura savas prezidentūras laikā trīskārt bremzējusi VDK "maisu" atvēršanu.
"Esmu brīdinājusi iepriekš, kā šāda tā saucamo maisu atvēršana var pavērsties. Esmu vērsusi uzmanību uz aspektiem, kādēļ vajadzīgs rūpīgs darbs, pievienotā informācija, nevis vienkārši vārdu saraksts. Bet nevaru paredzēt, lai pateiktu, kas notiks Latvijā pēc "maisu" atvēršanas," – teica Vaira Vīķe-Freiberga.
Viņa apsolīja rūpīgi vērot situāciju.
"Visādā ziņā šī nav dāvana Latvijai un ne jau dāvana simtgadē. Ja to nolēma darīt, varēja darīt mazliet agrāk vai vēl drusku nogaidīt, no tā būtība nemainītos, manuprāt.
Tomēr zinu, ka Latvijas tauta ir gudra un tiks pāri visām grūtībām, kas varētu rasties," teica bijusī prezidente.
