RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Partija "Saskaņa" ir saņēmusi vēlētāju balsu vairākumu Latvijas Saeimas vēlēšanās, taču nepiedalās pārrunās par koalīcijas veidošanu. Šo situāciju eksperti apsprieda Latvijas radio 4 programmā "Atklātais jautājums". Eksperti uzskata par dīvainu situāciju, kurā gan politiskās partijas, gan prezidents ignorē viedokli, ko paudusi ceturtā daļa vēlētāju.
19. oktobrī Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus. Oficiālie dati liecina, ka partija "Saskaņa" saņēmusi 23 deputātu vietas, KPV LV - 16, Jaunā konservatīvā partija - 16, "Attīstībai/Par!" - 13, Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" – 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, "Jaunā vienotība" – 8 vietas.
Gandrīz divas nedēļas pēc vēlēšanām partijas nav izveidojušas koalīciju, puses paudušas dažādus viedokļus par kopīgo programmu un sastāvu, tikai par vienu tās ir vienisprātis – partijas atsakās no sadarbības ar "Saskaņu".
Publicists un politiskais kkomentētājs Māris Zanders un ekonomisks Tālis Laizāns pauda pārliecību, ka šāda situācija nav normāla, taču var turpināties ilgi. Pēc Zandera domām, Latvijas sabiedrība ir dziļi iestigusi nacionālajās pretrunās.
"Mēs vienkārši esam iestrēguši. Ne jau vēsturē, bet kaut kādā shēmā, kā tas viss notiek... Tā tas ir iegājies. "Saskaņa" vienmēr saņem tik daudz balsu, bet viņiem saka: nu, malači," teica Zanders un piebilda, ka pēc kārtējām vēlēšanām viss paliek, kā bijis, un "Saskaņa" paliek opozīcijā.
Zanders ir pārliecināts, ka Latvijā nespēj saprast, ka cilvēks var būt savas valsts patriots un nerunāt latviski. Kā piemēru viņš pieminēja zinātnieku pētījumu par Daugavpils novada iedzīvotājiem.
"Pētnieki savos rakstos daudzkārt uzsvēruši, ka bieži mēdz būt, piemēram, etnisko poļu ģimene, kas sarunājas krieviski. Katoļu mise notiek krieviski. Taču tas neko nemaina, ja viņi ir patrioti. Tiktāl mēs nez kāpēc neesam nonākuši. (..) Mēs esam iestrēguši," – atkārtoja Zanders.
Pēc viņa domām, politiskās elites un iedzīvotāju krasi negatīvā attieksme pret partiju "Saskaņa" ir iracionāla.
"Es neesmu "Saskaņas" piekritējs, tas nav noslēpums. Taču es vienkārši domāju: kas vēl viņiem ir jāizdara? Tas jau ir kaut kas reliģiozs. Kas? Ar asinīm jāparakstās Brīvības pieminekļa priekšā? Es saprotu, ka Ušakovam neuzticas. Taču tas jau ir kaut kas iracionāls," – paskaidroja Zanders.
Pie tam Latvijas prezidentam, uzdodot kādai partijai izveidot valdību, no vienas puses, jāņem vērā vēlētāju viedoklis, uz par "Saskaņu" balsojusi gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju, no otras puses viņš var pavaicāt: "Bet vai jūs, biedri, varat garantēt vairākumu? Ne? Nu, atvainojiet, ejiet un sarunājiet vēl četrus gadus," – atzīmēja Zanders.
Pēc Laizāna domām, tamlīdzīga attieksme saglabāsies, kamēr neaizies vecā paaudze.
"Es nerunāju par vecumu, bet par tiem, kuri nespēj sevi salauzt," – viņš paskaidroja.
No otras puses, pēc viņa domām, arī pati "Saskaņa" varētu skaidrāk norādīt, kādām programmām un nostādnēm kādos punktos viņi piekrīt, lai palielināt savas izredzes sadarbībai ar tā saucamajām latviešu partijām. Iespējams, tas sniegtu pamatu sadarbībai vismaz nākamajās vēlēšanās, uzskata Laizāns.
