RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Politiskās partijas, kuras vada sarunas par koalīcijas izveidi pēc Saeimas vēlēšanām, publiski izsaka dažādas vēlmes: vienas uzstāj, ka vispirms jāizveido programma, citas jau sadala amatus, trešās uzskata, ka piecas partijas koalīcijā būtu par maz. Galu galā skaidrības koalīcijas sastāvā joprojām nav.
KPV LV raksta deklarāciju
KPV LV partija pēc pirmā sarunu raunda sāka sagatavot valdības deklarācijas uzmetumu - ceļa karti, kādi darbi būs jāveic jaunajai valdībai.
"Šodien, nedēļu pirmajam sarunu aplim noslēdzoties, ir skaidrs kas varētu būt tie pamata darbi ar kuriem sākt jaunajā valdībā, līdz ar to KPV LV šobrīd gatavo valdības deklarācijas projektu, lai ieskicētu pamatlietas, ar ko nākamajai valdībai vajadzētu nodarboties un kuras realitātē ir iespējams realizēt," - paziņoja Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" premjera kandidāts no KPV LV Aldis Gobzems.
Primāro uzdevumu starpā viņš nosauca koalīcijas padomes likvidāciju un reģionālo reformu.
"Tas secīgi nozīmē valsts sektorā strādājošo skaita efektivizāciju, tas secīgi nozīmē valsts pārvaldes samazināšanu un tas secīgi nozīmē iespēju veikt arī citas reformas kas saistītas ar izglītību, veselības aprūpi un tā tālāk, bet tas būtu pirmais solis, ar ko būtu jāsāk jaunajai valdībai," - teica Gobzems.
Tāpat viņš atzīmēja, ka sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem ir parādījušas, ka var pārskatīt jautājumus, kas saistīti ar elektroenerģijas obligātās iepirkšanas komponentu (OIK). "Ir skaidrs, ka ir iespējas pārskatīt jautājumus, kas saistīti ar OIK, un mēs redzam, ka arī medikamentu cenu samazināšana iezīmējās kā aktuāls jautājums, kuru var uzlikt jaunas valdības dienas kārtībā," - piebilda Gobzems.
Turklāt viņš uzsvēra, ka viņa partija uzskata, ka vispirms jānosaka valdības darba plāns un tikai pēc tam jāsadala amati.
"Šodien runāt par piecām vai sešām partijām vai septiņām, vai četrām, ir pārāk agri, es domāju, ka šī saruna būs aktuāla pēc tikšanās ar Valsts prezidentu. Ir ļoti interesanti un būtiski saprast arī Valsts prezidenta viedokli. Ir skaidrs, ka tas, ko piedāvā un piedāvās KPV LV, arī tiekoties ar Valsts prezidentu, ir neveikt nepārdomātus eksperimentus ar valsti. Veikt reformas, bet veikt tās pārdomāti, pakāpeniski un saskaņoti," - teica Gobzems.
JKP nevēlas aizkulišu spēles
Jaunā konservatīvā partija negrasās vest aizkulišu spēles un veidot valdību "aiz kadra", publiski izvirzot lozungus par valdības uzdevumiem, tāpēc ir kļuvusi neērta partneriem, paziņoja premjera kandidāts no JKP Jānis Bordāns. JKP, pēc viņa vārdiem, vissvarīgāk esot panākt atklātību un uzticību starp potenciālajiem partneriem.
Pēc Bordāna domām, sarunas par valdības veidošanu notiek normālā virzienā, visi apspriež JKP piedāvāto amatu sadalījuma plānu. Partija vēlētos, lai "līdz aptuveni šodienai" partijas formulē attieksmi pret JKP piedāvājumu, bet tālāk sāktos partiju darbs pie darbu plānu izstrādes konkrētajās nozarēs potenciālo darītāju vadībā.
Skaidrojot strīdus jautājumus JKP piedāvājumā, Bordāns paziņoja, ka neredz iemeslus, kāpēc ārlietu ministram jābūt politiķim – " ģeopolitiskā situācija vienmēr ir kaut kāda", bet "Brexit" esot vienkārši vienas valsts izstāšanās no ES.
Finanšu ministra amats tika solīts citai partijai, lai " lai piedāvājums būtu visām partijām motivējošs", bet Ekonomikas ministrija piedāvāta KPV LV, jo šī partija priekšvēlēšanu kampaņā lielu uzsvaru likusi uz OIK sistēmas likvidēšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju JKP vēlētos vadīt pati, jo tai ir nozīmīga loma ES fondu sadalē un caur to var "pieskatīt" arī Rīgas pašvaldības darbu.
Bordāns atkal uzsvēra, ka partija nevēlas redzēt ZZS koalīcijā.
Taču, ja JKP paliks opozīcijā, tad Latvija uzzinās, kas ir "reālā opozīcija", solīja Bordāns.
Ja viens aizcirtīs durvis
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) uzskata, ka koalīcijā jābūt sešām partijām un JKP ir pasteidzinājusi izslēgt Zaļo un zemnieku savienību, raksta Diena.
Raivis Dzintars paziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija, izslēdzot ZZS no savu partneru loka, faktiski ir radījusi situāciju, kad, "katram nākamajam aizejot no koalīcijas vai iespītējoties kādā jautājumā, rastos strupceļa situācija".
"Tas nozīmē, ka jebkurš ministrs justos kā uz čemodāniem sēdošs. Tāda situācija noteikti neveicinātu valsts izaugsmi," - sacīja Dzintars. Viņš uzskata, ka labākā modele ir sešu partiju koalīcija.
Tāpat Dzintars pauda viedokli, ka valdības veidošanas procesā, izņemot nosauktos, var parādīties arī jauns premjera kandidāts.
Viņš piebilda, ka partijas, kuras startēja vēlēšanās ar tēzi "viss ir slikti", šobrīd nevar sniegt informatīvu priekšlikumu par valdības darbu.
"Ir viegli vienu reizi iegūt labu rezultātu vēlēšanās ar saukli, ka visi ir zagļi, viss ir slikti, visus ieliksim cietumā, visiem sadosim, bet daudz grūtāk ir pēc tam nelikt vēlētājiem vilties. Tie solījumi jau nav jāsaprot tikai burtiski - faktiski tas, ko no šīm tā saucamajām jaunajām partijām sagaida, ir tāda kā revolūcija, jauns 15. maijs. (1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu – red.) Bet skaidrs, ka nekāda 15. maija nebūs, viņi arī īsti nezina, kā to 15. maiju realizēt. Un arī ne visa sabiedrība to 15. maiju gribējusi, vien zināms pilsoņu loks, kas nobalsojis par vieniem vai otriem. Arī ar to jārēķinās, ka ne visai sabiedrībai ir sajūta, ka tās reformas, kas bijušas, ir absolūti nepareizas. Sabiedrība ir ļoti daudzšķautņaina, to arī redzam vēlēšanu rezultātos," - noslēdza Dzintars.
Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī. Saskaņā ar CVK datiem, pirmo vietu 13. Saeimas vēlēšanās ieņem partija "Saskaņa" ar 19,8% vēlētāju balsu, otrā vieta ir KPV LV partijai (14,25%), trešā – Jaunajai konservatīvajai partijai (13,59%). Ceturtajā pozīcijā "Attīstībai/Par!" (12,04%), tālāk seko nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), Zaļo un zemnieku savienība (9,91%) un partija "Jaunā Vienotība" (6,69%). Pārējās partijas nepārvarēja 5% barjeru. Tādējādi, pēc vēlēšanu rezultātiem, "Saskaņa" saņem 23 deputātu vietas Saeimā, KPV LV un JKP – 16, "Attīstībai/Par!" un VL-TB/LNNK – 13, ZZS – 11, "Jaunā Vienotība" – 8.
