RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Divām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, atšķirībā no pārējām, tiks atļauts neievērot prasības, saskaņā ar kurām rektoriem vai citām ievēlētām amatpersonām jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, raksta Latvijas Avīze.
Likuma grozījumi "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu", kā arī jaunai likumprojekts Rīgas Juridiskās augstskolas atbalstam paredz, ka pret šo iestāžu personālu, kurš ieņem akadēmiskos amatus, netiks piemērotas normatīvo aktu prasības par valsts valodas prasmes līmeni.
Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības ievēlēt rektora amatā citas valsts pilsoni. Viņam būs jāizmanto latviešu valoda tādā apjomā, kādā tas ir nepieciešams profesionālo pienākumu izpildīšanai, vai arī augstskolai būs jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Kā norādīts likumprojekta aprakstā, prasības Rīgas Ekonomikas augstskolas personālam un rektoram par latviešu valodas zināšanām nav nepieciešamas, jo apmācība šajā skolā notiek angļu valodā.
Pērnā gada ziemā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neatļāva šo divu augstskolu rektoriem ieņemt savus amatus latviešu valodas nezināšanas dēļ, pēc kā ilgus gadus bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas vadītājs Anderss Pālzovs uzstājās ar atklātu uzrunu, kurā paziņoja, ka augstskola tiek izmantota kā politisko spēlīšu līdzeklis. Jaunievēlētais Rīgas Juridiskās augstskolas rektors Mels Kenijs devās mācīties latviešu valodu noteiktajā apjomā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele piedāvāja pārskatīt striktās valodas prasības augstskolu rektoriem, taču premjerministrs Māris Kučinskis viņu neatbalstīja. IZM solīja veikt grozījumus likumā "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu".
Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts paziņoja, ka jāsāk diskusija par to, vai latviešu valoda joprojām tiek apdraudēta valsts augstskolās, un vai nav pienācis laiks pārskatīt valodas augstās prasības akadēmiskajam personālam.
