RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Igaunijas Tieslietu ministrija paskaidroja, kāpēc "padomju okupācijas" kaitējuma novērtēšanas komisija turpinās darbu, neskatoties uz valsts ārlietu ministra Svena Miksera viedokli, vēsta RIA Novosti.
Komisijas vadītājs vēsturnieks Tomass Hīo uzskata, ka Tallina nevar atteikties no kaitējuma aprēķiniem un kompensācijas prasību izvirzīšanas.
"Starptautiskās tiesības ļauj mums izvirzīt prasības par okupācijas radīto zaudējumu kompensāciju, un pagātnē tā rīkojušās vairākas valstis. Padomju Savienība okupēja Igauniju 1940. gadā, un okupācijas vara ir atbildīga par okupācijas periodu. Atteikšanos no zaudējumu kompensācijas iespējams uzskatīt par atzīšanos: valsts Padomju Savienībai pievienojusies brīvprātīgi," – Hīo teikto citēja Igaunijas Tieslietu ministrijas preses dienests.
Komisijas vadītājs piebilda, ka, atsakoties no zaudējumu kompensācijas prasībām, "tiks aizmirsti desmitiem tūkstošu pilsoņu, kuri kļuvuši par padomju varas upuriem, un tiks atzīts, ka visi, kas cīnījās pret okupācijas varu, rīkojušies bezjēdzīgi un lieki."
Iepriekš Igaunijas ārlietu ministrs paziņoja, ka neuzskata par prātīgu pieprasīt no Krievijas kompensāciju par tā saucamās "padomju okupācijas" zaudējumu. Viņš piebilda, ka Tallinas partneri neizprot tamlīdzīgas iniciatīvas.
Vai kompensācija pienākas
Iepriekš Krievijas Valsts domes NVS, Eirāzijas integrācijas un tautiešu lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Konstantins Zatuļins pauda viedokli, ka runas par kompensācijām liecina par Baltijas valstu politiķu "slimības kārtējo lēkmi".
"Viņi periodiski cilā jautājumu par kaut kādu kompensāciju un tā tālāk. Es teiktu, drīzāk otrādi, mums vajadzētu no viņiem pieprasīt kompensāciju, jo laikā, kamēr viņi bija Padomju Savienībā, Krievijas impērijā, viss, kas uzcelts Igaunijā un Latvijā, ir uzcelts par mūsu naudu," – atgādināja deputāts.
Politiķis aicināja kolēģus Baltijā padomāt par jautājumu, kāpēc viņu "pašu iedzīvotāji bēg no valsts", 25 neatkarības gadu laikā (līdz 2016. gadam – red.) Igaunijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 17 procentiem.
Krievijas valdība jau vairākkārt ir atgādinājusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Ārlietu ministrija paskaidroja, ka Baltijas pievienošanu PSRS uzskata par tālaika starptautiskajām normām atbilstošu. ĀM uzsvēra, ka terminu "okupācija" lietot nav iespējams, jo starp Padomju Savienību un Baltijas valstīm nekādu cīņu nebija. Karaspēks tika ievests uz līguma pamata un ar republiku valdības nepārprotamu piekrišanu. Turklāt laikā, kad republikas bija Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā darbojās nacionālās varas iestādes.
