RĪGA, 13. oktobris — Sputnik. Eiropas transporta komisāre Violeta Bulca uzsvēra: lai saņemtu Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fonda līdzfinansējumu, projekta dalībniekiem jāpieliek pūles, lai ievērotu projekta īstenošanas grafiku, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR.
"Pēdējā laikā uzkrājušies kavējumi projekta īstenošanā, it īpaši starpposmu mērķu sasniegšanā, kas rada patiesas bažas," – konstatēja Eiropas Komisijas transporta komisāre.
Bulcas bažas rada arī vadības problēma, kas saistīta ar uzņēmuma RB Rail (triju Baltijas valstu galvenais uzņēmums projekta Rail Baltica īstenošanai – red.) izpilddirektores Baibas Rubesas atkāpšanos no amata septembra nogalē. EK komisāre konstatēja, ka patlaban projekta vadība ir slikta un interešu konflikts meklējams pašā projekta centrā.
"Mani nopietni uztrauc tas, ka projektam Rail Baltica draud risks – iespējams, tas netiks īstenots korekti," – paskaidroja Violeta Bulca.
Iepriekš vēstīts, ka Baibas Rubesas atkāpšanos no amata centās panākt RB Rail akcionāri no Lietuvas un Igaunijas. Rubesa atkāpās no amata septembra nogalē, mēnesi pirms viņas pilnvaru termiņa izbeigšanās.
Patlaban kompānija meklē jaunu "neitrālu" kandidātu RB Rail vadītāja amatam, kurš nebūtu saistīts ar Baltijas valstīm. Priekšroka dota Polijai vai Somijai.
Violeta Bulca plāno oktobra beigās Grācas pilsētā Austrijā konsultēties ar Baltijas valstu ekonomikas un infrastruktūras ministriem, lai paātrinātu darbu pie projekta Rail Baltica.
Tiesa, nav iespējams apgalvot, ka darbs pie projekta neturpinās. Igaunija jau paziņojusi, ka Rail Baltica trases būvdarbi tās teritorijā izmaksās 1,6 miljardus eiro – aptuveni par 18% vairāk nekā tika norādīts pirms trim gadiem sastādītajā aplēsē.
730 kilometrus garajam dzelzceļam Rail Baltica ir jāsaista Rietumeiropu un Baltijas valstis caur Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu, Tallinu un tālāk – ar prāmja palīdzību – ar Somiju. Trase Latvijā un Igaunijā ir aptuveni 300 km gara, Lietuvā – 360 km. Plānots, ka maģistrāles celtniecība tiks pabeigta 2022. gadā.
Kopš paša sākuma projekts piesaistīta sabiedrības vērību – vieni apšauba projekta ekonomisko pamatojumu un uzskata to par politisku risinājumu, citi ir pārliecināti, ka jaunais šaursliežu dzelzceļš palielinās pasašieru un kravu pārvadājumu apjomu.
