RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Valsts kontrole pēc revīzijas rezultātiem paziņoja, ka radusies nepieciešamība mainīt pedagogu darba apmaksas noteikumus, lai atbrīvotos no lielas birokrātijas pašāvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba uzskaitē un apmaksā, vēsta rus.lsm.lv.
Valsts budžeta mērķdotāciju izmantošanas efektivitātes revīzija notika laika posmā no 2017. gada jūnija līdz 2018. gada jūnijam 10 pašvaldībās – 32 iestādēs. Saskaņā ar tās rezultātiem Valsts kontrole nonākusi pie slēdziena par to, ka pedagogiem būtu jāpāriet pie 40 stundu darba nedēļas, atsakoties no izglītības sistēmā pieņemtās 30 stundu nedēļas.
Tāpat nepieciešams nošķirt nepedagoģisko darbu no pedagoģiskā – tas jāuzskata par papildu darbu un jāapmaksā atbilstoši. Skolās jāievieš detalizēta pedagogu veiktā darba uzskate, lai atskaitēs tiktu atspoguļotas gan ieplānotās darba stundas, gan atstrāde kopumā.
Resors konstatēja, ka 60% pedagogi strādā vairāk nekā 30 stundas nedēļā, kas noved pie papildu likmes nodrošināšanas pedagogiem un piemaksām par šīm stundām. Šī prakse pieļauj nepilnu vai, gluži pretēji, dubultu uzskaiti.
"Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma rada ne tikai augstu risku, ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu. Valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties," – uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa precizēja, ka valsts mērķdotācija pedagogu darba apmaksai pārsniedz 320 miljonus eiro un attiecināta aptuveni uz 28 tūkstošiem pedagogu.
Valsts kontrole vērtēja, ka pašreizējā sistēma nesniedz skaidru priekšstatu pedagogiem par likmju sadali, algu apmēra noteikšanas principiem un kārtību. Gandrīz visās revidentu pārbaudītajās skolās pedagogu algas likmes tika noteiktas, ņemot vērā vadības subjektīvos priekšstatus. Nav noteikts arī pedagogu pienākumu spektrs un viņu darba vērtējuma kritēriji.
Vispārizglītojošajās skolās darba apmaksas elementu – maksa par slodzi, piemaksa par papildu darbu un prēmija – robežas kļuvušas visai neskaidras vai pat pazudušas, brīdina Valsts kontrole.
Iepriekš Kārlis Šadurskis paziņoja, ka algu palielināšanai jābūt saistītai ar izglītības kvalitāti, kura ir ministrijas prioritāte. Tāpat viņš paziņoja, ka kvalitātes kritēriji tiks saistīti ar akreditāciju un skolēnu sekmību centralizētajos valsts eksāmenos.
Jaunā norma skars apmēram 24 129 vispārējās izglītības pedagogus, 12 159 pirmsskolas pedagogus, 2 426 profesionālās izglītības pedagogus, 7350 interešu izglītības skolotājus un 4 144 profesionālās izglītības pedagogus.
Papildu finansējums skolotāju minimālās algas palielināšanai sastādīs 6,2 miljonus eiro 2018. gadā (pēdējiem četriem gada mēnešiem), 17,6 miljonus eiro 2019. gadā utt.
