Ministrs atklāja ES un Krievijas lielo biznesu

© Sputnik / Максим Богодвид / Pāriet pie fotobankasUngārijas ĀM vadītājs Peters Sījārto
Ungārijas ĀM vadītājs Peters Sījārto - Sputnik Latvija
Brisele uztur ar Maskavu daudz ciešākas attiecības, nekā cenšas parādīt, paziņoja Ungārijas ĀM vadītājs Pēters Sījārto.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Briseles apsūdzības Budapeštai par pārlieki spēcīgu  satuvināšanos ar Krieviju ir nepamatotas — Eiropas Savienība pati atrodas ciešās attiecībās ar Krieviju, paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.

Diplomāts uzsvēra, ka Briselei ir daudz ciešākas attiecības ar Maskavu, taču tā vienkārši to slēpj. "Atšķirība vien tajā, ka viņi cenšas paslēpt lielo biznesu zem nenozīmīgiem strīdiem," citē Sījārto vārdus RIA Novosti, kurus viņš pateica intervijā Der Standard.

Американские доллары - Sputnik Latvija
Viedoklis
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi

Diplomāts minēja Austrijas kanclera Sebastjana Kurca tikšanās piemērus ar Vladimiru Putinu, kuras gada laikā notikušas četras reizes; vairākas Krievijas un Francijas prezidentu telefonsarunas, kā arī Emanuela Makrona vizīte Ekonomikas forumā Sanktpēterburgā. Sījārto norādīja, ka bijis ļoti pārsteigts, kad enerģētikas pārrunās Maskavā "pie goda galda blakus Putinam" pamanīja četru lielāko Rietumu enerģētisko koncernu vadītājus.

Eiropas Savienība virzās nepareizā virzienā, paziņoja Ungārijas ĀM vadītājs. Pēc viņa domām, Eirokomisijai nepieciešamas kardinālas pārmaiņas — esošajā sastāvā tā demonstrē "nožēlojamus rezultātus".

"2019. gadā ES dalībvalstu skaits pirmo reizi samazināsies, Transatlantiskās attiecības, kuras līdz šim vienmēr bijušas stabilas, kļuvušas ļoti trauslas, pēdējo trīs gadu laikā ES notika 33 teroristu uzbrukumi, kuru rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 300 cilvēku. Tas viss liecina par esošās komisijas izgāšanos," pārliecināts Sījārto.

Неформальная встреча глав стран ЕС в Зальцбурге - Sputnik Latvija
Lielbritānija un Vācija apspriež jaunas sankcijas pret Krieviju

Rietumi un Krievija iesāka "sankciju karu" pēc notikumiem Ukrainā un Krimā. Eiropas Savienība un ASV ieviesa sankcijas pret Krieviju, pakāpeniski pārejot no tiešiem pasākumiem uz veselu ekonomiskas nozaru aizliegumiem. Atbildes kārtā Maskava noteica pārtikas embargo un uzņēma kursu uz importa aizvietošanu.

Saskaņā ar ANO speciālā ziņotāja jautājumos par vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību īstenošanu Idrisa Džazairi datiem, no sankciju ieviešanas pret Krieviju ikmēnesi ES ekonomika izjūt 3,2 miljardu dolāru zaudējumus. Maskava vairākkārt paziņojusi, ka sarunu sankciju līmenī uzskata par neproduktīvu. Viedokļi par ierobežojošo pasākumu atcelšanas nepieciešamību pēdējā laikā ES valstīs skan arvien skaidrāk.    

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала