RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Svētdien, 7. oktobrī, Latvija apkopoja 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus – tos aktīvi apspriež ne vien profesionāli politologi, bet arī parasti iedzīvotāji. Vērtējumi dažos gadījumos krasi atšķiras.
Atgādināsim, ka Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati liecina, ka pēc balsu saskaitīšanas no visiem vēlēšanu iecirkņiem Latvijā visvairāk balsu vēlēšanās ieguva partija "Saskaņa" – 19,91%, otro vietu ieņem KPV LV – 14,06% vēlētāju balsu, trešo – Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,6%.
Ceturtajā vietā pēc balsu skaita – partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (12,04%), piektajā – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) (11,03%), sestajā – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) (9,96%).
Saskaņa + KPV LV = nesanāks
Eksperti politikas jautājumos ir vienisprātis par to, ka izveidot koalīciju būs grūti, taču pastāv liela iespēja, ka tajā iekļūs līdzšinējās personas. Savukārt par uzvarētāju un zaudētāju izvērtēšanu viedokļi dalās.
Piemēram, politiskais tehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka par galvenajiem zaudētājiem aizritējušajās vēlēšanās kļuva tie, kas lika kārti uz "Saskaņas" un KPV LV partiju savienību.
Šo vēlēšanu lielākie zaudētāji:
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) 7 октября 2018 г.
1) tā kompānija, kas iztērēja ievērojoamus līdzekļus, lai saveidotu S+KPLV valdību. Nekādas DB avīzes nepalīdzēja. Nesanāks.
2) Valdošā koalīcija ar ZZS priekšgalā. Smagi zaudējumi, apstākļos, kad varēja stabili uzvarēt, ja vien mācētu kampaņot.
"Šo vēlēšanu lielākie zaudētāji:
1) tā kompānija, kas iztērēja ievērojamus līdzekļus, lai saveidotu S+KPLV valdību. Nekādas DB avīzes nepalīdzēja. Nesanāks.
2) Valdošā koalīcija ar ZZS priekšgalā. Smagi zaudējumi, apstākļos, kad varēja stabili uzvarēt, ja vien mācētu kampaņot," — uzskata Liepnieks.
Politologam Filipam Rajevskim ir mazliet cits skats uz galveno zaudētāju.
Lielākais zaudētājs pēc 13. Saeimas vēlēšanām ir Latvijas sabiedrība, jo nākamajos četros gados nekas nemainīsies, šādu viedokli @RitaPanorama pauda politologs @Rajevskis. https://t.co/GgZerximim pic.twitter.com/RfYqHRHNvk
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) 7 октября 2018 г.
Lielākais zaudētājs pēc 13. Saeimas vēlēšanām ir Latvijas sabiedrība, jo nākamajos četros gados nekas nemainīsies, šādu viedokli Rita Panoramā pauda politologs Rajevskis.
Politiskais komentētājs Romāns Meļņiks arī uzskata, ka īpašas pārmaiņas Saeimā nav gaidāmas.
Lai nu kas, bet pārmaiņu Saeima šī nebūs. Pat partiju līderi nu to atzīst, sakot, ka valdību sastiķēt būs ārkārtīgi grūti. Būs vai nu kompromisos balstīta stagnācija, vai drīzas ārkārtas vēlēšanas. Diemžēl.
— Romāns Meļņiks (@romans_melniks) 6 октября 2018 г.
"Lai nu kas, bet pārmaiņu Saeima šī nebūs. Pat partiju līderi nu to atzīst, sakot, ka valdību sastiķēt būs ārkārtīgi grūti. Būs vai nu kompromisos balstīta stagnācija, vai drīzas ārkārtas vēlēšanas. Diemžēl,"- uzskata viņš.
Čemodāns-stacija-Krievija
Parasti iedzīvotāji vērtē rezultātus daudz emocionālāk. Daži uzskata, ka koalīciju tomēr neizdosies izveidot.
Tautu sāk pieraditāt pie ārkārtas vēlēšanām. Valdošai kliķei groži slīd ārā no rokām. https://t.co/jYshAJ09lq
— Blog News 🇱🇻 (@DikembeSakamoto) 7 октября 2018 г.
"Tautu sāk pieradināt pie ārkārtas vēlēšanām. Valdošai kliķei groži slīd ārā no rokām," — domā lietotājs ar segvārdu Blog News. Savukārt līdzpilsoņi ar nacionālistiskiem uzskatiem atrod iemeslus priecāties pat šādā situācijā. Piemēram, latviešu žurnālists Juris Vaidakovs dalās savos novērojumos.
Ziniet, kas priecē? Ka ar katru Saeimu samazinās Saskaņas pārsvars.
— Juris Vaidakovs (@Afanasijs) 7 октября 2018 г.
10. Saeima — 26,04 %
11. Saeima — 28,36 %
12. Saeima — 23 %
13. Saeima — 19,91 %
"Ziniet, kas priecē? Ka ar katru Saeimu samazinās Saskaņas pārsvars.
10. Saeima — 26,04 %
11. Saeima — 28,36 %
12. Saeima — 23 %
13. Saeima — 19,91 %," — citē skaitļus Vaidakovs.
Taču vienkāršā latviešu vēlētāja prieku uzreiz atsēdināja – ja pieskaita klāt Latvijas Krievu savienības panākumus, tad skaitļi nebūs vairs tik optimistiski.
Uzmanīgi ar šo secinājumu — LKS, bez naudas guva tik lielu atbalstu, ka gandrīz kvalificējās. Sakaņas vēlētājs Krievijas propogandas ietekmē radikalizējas. Naktī papētīju Latgales pilsētu balsojuma rezultātus — ir nopietna problēma, ko nevar ignorēt.
— Andris Morozovs (@AndrisMorozovs) 7 октября 2018 г.
"Uzmanīgi ar šo secinājumu — LKS, bez naudas guva tik lielu atbalstu, ka gandrīz kvalificējās. Saskaņas vēlētājs Krievijas propagandas ietekmē radikalizējas. Naktī papētīju Latgales pilsētu balsojuma rezultātus — ir nopietna problēma, ko nevar ignorēt," — stāsta žurnālistam noraizējies Andris Morozovs.
"Saskaņas" un LKS popularitāte Latgalē uztrauc arī citus nacionāli noskaņotos latviešu vēlētājus. "Krievu jautājuma" atrisināšanai tradicionāli tiek piedāvāta formula "Čemodāns-stacija-Krievija".
Latgale nobalsoja 45% par krieviem. Tak jums tur blakus robeža, pāris stundas ar autobusu un esat savā sapņu zemē…
— Eliks (@Eliks) 7 октября 2018 г.
"Latgale nobalsoja 45% par krieviem. Tak jums tur blakus robeža, pāris stundas ar autobusu un esat savā sapņu zemē…" — piedāvā lietotājs ar segvārdu Eliks.
Lozungs "izsūtīt nevēlamos" nostrādāja arī attiecībā uz otru populārāko partiju šajās vēlēšanās – KPV LV. Te, tiesa, piedāvā izsūtīt nevis vēlētājus, bet gan pašus partijas līderus, jo viņu politiskais spēks ieguva neticami lielu atbalstu ārzemēs.
Piedāvāju kompromisu KPV vēlētājiem Lielbritānijā — savākt Artusu un Gobzemu pie sevis un mēģināt celt lielu un varenu Gobzemi tur. Vietējiem arī kā reiz baigā neraža ar valdību, vajag jaunus, harizmātiskus vadoņus, tfu, līderus. Vērts mēģināt 😉 https://t.co/Eq0XPEPuip
— Jānis Polis (@JanisPolis) 7 октября 2018 г.
"Piedāvāju kompromisu KPV vēlētājiem Lielbritānijā — savākt Artusu un Gobzemu pie sevis un mēģināt celt lielu un varenu Gobzemi tur. Vietējiem arī kā reiz baigā neraža ar valdību, vajag jaunus, harizmātiskus vadoņus, tfu, līderus. Vērts mēģināt," — sarkastiski uzrakstīja Jānis Polis.
Vecas sejas ar jauniem nosaukumiem
Interesanti, ka Latvijas vēlēšanas aktīvi komentēja arī Krievijas pilsoņi, kuri tā vai savādāk ir saistīti ar Latviju.
Krievijas biznesmenis Grigorijs Guseļņikovs ir pārliecināts, ka Latvijas tauta izteikusi valdībai neuzticības votumu, kā arī pauda sajūsmu par brīvām vēlēšanām un Latvijas demokrātiju.
#Латвия 3 новые (!) партии ~40% голосов! + Согласием=60%!
— Guselnikov Grigory (@GuselnikovG) 7 октября 2018 г.
Партии из текущего правительства 5-8 места с ~27% или 14% населения
Это Вотум Недоверия людей действующему Правительству!
Как здорово,что в Латвии — #ДЕМОКРАТИЯ и свободные выборы!) придёт и экон.успех!
Тараканы-на выход!) https://t.co/XH4CB48sqT
Ar līdzīgu sajūsmu par Latvijas vēlēšanām uzrakstīja Krievijas žurnālists un redaktors Iļja Krasiļščiks.
"Latvijā notiek Saeimas vēlēšanas, un tas ir ārkārtīgi interesanti. Cik gan forši vērot īstas vēlēšanas ar intrigu. Sāka skaitīt balsis, pagaidām Saeimā iekļūst septiņas ļoti dažādas partijas. Turklāt atklāju, ka divu partiju-uzvarētāju līderi bijuši manā Facebook draugu sarakstā. Viens esošais (Artuss Kaimiņš), savukārt cits bijušais (Ušakovs nezināma iemesla dēļ izdzēsa no draugu saraksta). Hm!" — uzrakstīja Krasiļščiks.
Latvijas iedzīvotāji, tiesa neatbalstīja Krievijas pilsoņu sajūsmu, noguruši skaidrojot, ka saimnieki palikušie tie paši.
"Nekādas intrigas, vecas sejas ar jauniem nosaukumiem," — uzrakstīja viens no komentētājiem atbildē.
