RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. 3. oktobrī Saeimas Sociālo lietu un darba komisija atbalstījusi likumprojektu, kas liedz darba devējam pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja tās nav nepieciešamas amata pienākumu izpildei, vēstīts Saeimas mājaslapā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darbiniekam ir tiesības apkalpot tikai latviešu valodā tos klientus, kuri ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā.
Likumprojektu izstrādājusi Nacionālā apvienība. Politiķi uzsver, ka tā pieņemšanas rezultātā "mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu rietumvalstīs. Tas ir viens no partijas priekšvēlēšanu kampaņas punktiem: tās reklāmā bieži redzami jaunieši, kuri neesot varējuši sameklēt darbu Latvijā, jo visi darba devēji prasot krievu valodas zināšanas.
"Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2. lasījumā skatīs Nacionālās apvienības iesniegtos grozījumus Darba likumā, lai cīnītos pret latviešu jauniešu lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū. Redzēsim, vai citas partijas turēs doto solījumu atbalstīt…" — savā lapā Twitter pirms grozījumu izskatīšanas klāstīja Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2. lasījumā skatīs Nacionālās apvienības iesniegtos grozījumus Darba likumā, lai cīnītos pret latviešu jauniešu lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū. Redzēsim, vai citas partijas turēs doto solījumu atbalstīt…
— Jānis Iesalnieks🇱🇻 (@JanisIesalnieks) 3 октомври 2018 г.
Pret grozījumiem iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija, kas to uzskata par tīri politisku iniciatīvu ar vairākiem absurdiem noteikumiem. Apvienībā paskaidroja, ka uzņēmēji bez jebkādiem likuma grozījumiem jau tagad pieprasa saviem darbiniekiem tikai to valodu zināšanas, kas vajadzīgas darbā, jo jebkuras papildu valodas zināšanas ir papildu iemaņa, augstāka kvalifikācija, par ko vairāk jāmaksā.
