RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Militāri politiskā bloka NATO vadība pieņēmusi lēmumu veidot kibernētiskos spēkus, kuru uzdevums būs uzbrukums pretiniekam alianses Statūtu 5. punkta ietvaros, informēja organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vēsta Sputnik Igaunija.
"Mēs novērojām kibernētisko iespēju izmantošanu ar mērķi iejaukties iekšējās lietās, uzbrukumiem svarīgai infrastruktūrai, un šīs iespējas kļūs par jebkādu nākotnes militāro konfliktu elementu. Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu par to, ka kiberuzbrukumi var novest pie 5. punkta pielietošanas par kolektīvo aizsardzību," — Stoltenberga komentāru citēja RIA Novosti.
Politiķis atzinīgi novērtēja dažu NATO valstu valdības gatavību piešķirt savas nacionālās iespējas jaunās struktūras izveidei un pauda cerību, ka citi alianses locekļi sekos to piemēram.
Pagaidām nav precīzi zināms, kādas valstis atbalsta Stoltenberga iniciatīvu, taču, iespējams, malā nav palikusi arī Igaunija — iepriekš vēstīts, ka kiberdrošība ir viena no Igaunijas valsts prioritātēm.
Piemēram, šī gada augustā valstī darbu sāka Igaunijas Aizsardzības spēku kibervienību Kibernētiskā pārvalde. Jaunajā struktūrā izveidoti 60 militārie posteņi, komandēšāna uzticēta pulkvedim Andresam Hairkam. Pārvalde pakļauta Aizsardzības spēku komandierim ģenerālim Riho Terrasam. Karavīru piemēram sekoja arī Igaunijas Ārlietu ministrija, kas, tiesa, aprobežojās ar vienu posteni — speciālo pārstāvi kiberdrošības jautājumos. ĀM diplomātiskā pārstāvja posteni ar īpašām pilnvarām šajā jomā ieņēma Helija Tirmā-Klāra.
Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēra, ka tas ir dabisks lēmums — iecelt amatpersonu, kas uzņemas atbildību par kiberdrošību.
"Igaunijai kā digitālai valstij ir svarīgi, lai starptautiskā sadarbība kiberdrošības jomā būtu vēl efektīvāka," — viņš paskaidroja žurnālistiem.
