RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Kultūras ministrijas atbalstītais Latvijas Simtgades birojs un dūraiņu adītājas piedāvā visiem sagaidīt Latvijas simtgades svētkus, kuri notiks 18. novembrī, siltumā un skaistumā, vēsta Grani.lv.
"Cimdotā Latvija" akcijas rīkotāji aicina Latvijas iedzīvotājus parūpēties par to, lai viņi paši valkātu un dāvinātu saviem tuviniekiem dūraiņus ar rakstiem, kuri ir viena no senākajām valsts vizītkartēm.
Latviešu kultūras centrs sadarbībā ar Tautas tērpu centru "Senā klēts", kuri organizēja "Cimdoto Latviju", paredz, ka akcija apvienos visus, kas taisās svinēt Latvijas simtgadi.
Savām rokām noadītus vai dāvanā saņemtos dūraiņus būs jāuzvelk 2018. gada 18. novembrī, lai pasvītrotu savu piederību Latvijas tautai un uzticību nacionālajām tradīcijām.
Adīšana gēnos
Pagājušajā gadā Sputnik Latvija rakstīja par dūraiņu izstādi Ances muižā, Ventspils novadā. Toreiz muižas pārvaldniece Līga Grīnberga stāstīja, ka adīšana ir latviešu gēnos, un ka adīti dūraiņi īstenam latvietim ir kas vairāk, nekā vienkārši drēbju elements roku plaukstām.
Šodien ir zināmi apmēram 5 500 latviešu dūraiņu zīmējumu, neviens no tiem neatkārtojas. Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļā glabājas viena no lielākajām XVIII — XIX gadsimtu dūraiņu kolekcijām — apmēram trīs tūkstoši dūraiņu un zeķu. Liela kolekcija ir arī Etnogrāfiskajā muzejā, savukārt unikāls Kurzemes dūraiņu krājums — Liepājas vēstures muzejā, kur tās visu mūžu krājis muzeja dibinātājs Jānis Sudmalis.
Latvijas teritorijā bez dūraiņiem neiztika nedz kāzas, nedz kristības, nedz vārdadiena, nedz bēres. Meitenes sāka adīt no bērnības, no 6-8 gadiem, krāja mantību. Dūraiņi bija priekš darba, svinībām domāti un pat sēru dūraiņi — speciāli priekš bērēm tika adīti tumši dūraiņi — kapračiem un zārka nesējiem. Katrā novadā bija savs neatkārtojams ornaments, sava krāsa. Kurzemē — balts, pelēks, sarkans un zils. Kurzemes dūraiņi skaitās visbagātāk rotāti, jo tur bijis vairāk turīgu zemnieku. Vidzemē — balts, pelēks, gaiši brūns vai zaļš. Zemgalē — zaļā un brūnā krāsas variācijas, Latgalē — sarkans, dzeltens, zaļš un balts. Alsungas novads ir viens no nedaudziem, kur tika izmantota violetā krāsa.
Vissenākos dūraiņus Latvijā arheologi atraduši Rīgā. Tie nākuši no XV gadsimta. Iespējams, tie ir vecākie Ziemeļaustrumu Eiropā.
Turklāt dūraiņi latviešiem vienmēr bijusi arī laba dāvana, kurai bija dziļi simboliska nozīme. Dūraiņus, kuri uzdāvināti par godu īpaši svinīgam notikumam, nevalkāja, bet gan glabāja un nodeva no paaudzes paaudzēm kā ģimenes vērtību.
Rakstu dāvana pāvestam
Dūraiņus ar rakstiem pat uzdāvināja Romas pāvestam, kurš apmeklēja Latviju 24. septembrī. Akcija, kuras ietvaros Latvijas iedzīvotājus aicināja adīt zeķes un dūraiņus pāvestam, tika uzsākta jūnija vidū. Līdz pāvesta atbraukšanai tika uzadīti 118 zeķu un 10 dūraiņu pāri.
Visskaistākos rokdarbus saņēma pāvests Francisks, savukārt pārējos labdarības organizācijai Caritas Latvija bija jānosūta organizācijai Caritas Ukraina cilvēkiem, kuri cietuši militārajā konfliktā.
