Avīze The Wall Street Journal pārmet Baltajam namam fermeru saimniecību vērienīgāko izputināšanu kopš 80. gadiem. Žurnālisti atzīmēja, ka Vašingtonas izraisītais tirdzniecības karš ne tikai uzskrūvējis Ķīnas importa nodevas kviešiem no ASV līdz 25%, bet arī faktiski atbrīvojusi Krieviju no ASV konkurences. Par to, kādi Donalda Trampa rīkojumi kaitējuši lauksaimniekiem un kādas priekšrocības rezultātā guvusi Maskava, portālā RIA Novosti pastāstīja autors Aleksandrs Ļesnihs.
Dienišķā maize
Savienoto Valstu problēmas ar kviešu eksportu sākās jau 2016. gadā, kad ASV uzņēmumu daļa pasaules tirgū kritās līdz zemākajam līmenim desmit gadu laikā. ASV Lauksaimniecības ministrija ziņoja, ka 22% no kopējām graudu piegādēm nāk no Krievijas, 14% — no Eiropas Savienības un tikai 13% — no ASV. Kopš tā laika Savienoto Valstu fermeru dzīve nav uzlabojusies: 2017. gadā Krievija palielināja kviešu eksportu pusotru reizi — līdz 40 miljoniem tonnu — lauksaimniekiem palīdzēja labie laikapstākļi un valdības plašais atbalsts.
"Lauksaimniekiem bija vajadzīga zeme, — mēs grozījām likumdošanu un pērn pirmo reizi 15 gadu laikā sējumu platība pārsniedza 80 miljonus hektāru, — aprīļa beigās informēja premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. — Rudenī mēs ievācām tik lielu graudaugu ražu, ka bija grūti to transportēt pa dzelzceļu. Tāpēc tika ieviests atvieglots tarifs labības pārvadājumiem. Tāpat mēs būvējam jaunus termināļus ostās, veidojam vairumtirdzniecības un sadales centru tīklu."
Krievijai ir lieli plāni graudu infrastruktūras attīstības jautājumā. Viens no piemēriem — terminālis "KSK" Novorossijskā, kura kravu apgrozījums izaugs no diviem ar pusi līdz četriem miljoniem tonnu 2020. gadā. Jāatzīmē, ka nozarē valdības iniciatīva guva plašu atbalstu: vietējie fermeri, kuri izkrāva graudus šajā terminālī, pastāstīja izdevumam Wall Street Journal, ka būtu varējuši pārdot vēl vairāk, ja infrastruktūra atļautu.
Ko sēsi, to pļausi
Eksperti vērtē, ka ASV vēl vairāk atpaliks no Krievijas kviešu ražošanas un eksporta jomā. Ilgtermiņā perspektīvā starpība vēl pieaugs klimatisko izmaiņu dēļ. Kanzasas universitātes eksperti prognozēja, ka līdz 2020. gadam Eiropas un Āzijas vidējā gaisa temperatūra salīdzinājumā ar 80. gadu beigām pieaugs par 1,8 grādiem un vēl par 3,9 grādiem — līdz 2050. gadam.
Tas nozīmē, ka Krievija iekļaus lauksaimnieciski apstrādājamās zemēs vēl 57 miljonus hektāru, savukārt lauksaimniecības zemju platības ASV, Kanādā un Austrālijā samazināsies, atzīmēja zinātnieki.
Jāpiebilst, ka Krievijas augošā klātbūtne pasaules graudu tirgū ir skaidrojama arī ar ekonomiskiem iemesliem. Pirmkārt, rubļa kursa krišanās pret dolāru pēdējo četru gadu laikā padarījusi Krievijas kviešu cenas pievilcīgākas pircējiem no ārvalstīm. Būtiski augusi arī graudu kvalitāte.
No otras puses, samazinājušies Krievijas lauksaimnieku izdevumi: tagad viņi pērk Krievijā ražotās sēklas un mēslojumus lētāk nekā to analogus no ASV. Amerikāņu tirgu aizņem dārga ģenētiski modificēta produkcija, ko piedāvā tādas kompānijas kā Bayer un DowDuPont. Kā zināms, ĢMO sēklas ar nodomu padarītas neauglīgas, tāpēc tās nav iespējams iesēt nākamajā gadā, un fermeri ir spiesti nest jaunus tēriņus.
Sviedriem vaigā
Amerikāņu fermeru izspiešana no pasaules tirgus ir tiešs Donalda Trampa revolucionāro lēmumu rezultāts. Lieta tāda, ka lielākā daļa lauksaimniecības darbinieku ASV bija imigranti, tostarp arī nelegālie. Septembra vidū aģentūra United Press International publicēja rakstu, kurā amerikāņu fermeri žēlojās par Donalda Trampa migrācijas politiku. ASV prezidents apsolīja uzbūvēt sienu uz robežas ar Meksiku, padzīt visus nelegālos migrantus un atdot darba vietas valsts iedzīvotājiem.
"Pirms trīsdesmit gadiem mēs bijām spiesti piesaistīt darbā migrantus, — pastāstīja fermas saimnieks Braiens Gārvuds no Indiānas štata. — Aizvien retāk vietējie vēlas nodarboties ar smagu roku darbu.
Nelegālo imigrantu masveida deportāciju rezultātā fermeriem gandrīz nav darbspēka. Nepalīdz arī Darba departamenta speciālā programma, kas nodrošina darba vīzas atbraucējiem no Meksikas un citām Latīņamerikas valstīm.
Lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieki ir sašutuši: vispirms viņi ir spiesti pierādīt, ka patiešām nevar atrast jaunus darbiniekus. Pēc tam nākas vērsties Latīņamerikas kadru atlases aģentūrās ar lūgumu sameklēt piemērotus kadrus. Bieži vien izdevumi ir nesamērojami: situāciju ietekmē korupcija starpnieku firmās, kas nivelē jebkādus centienus.
ASV tiesu sniegtā statistika liecina: šī gada pirmajā ceturksnī 116 fermu īpašnieki iesnieguši bankrota pieteikumus. Aptuveni 70% izputējušo fermeru audzēja kviešus, kukurūzu, kokvilnu vai ražoja piena produkciju.
Amerikāņu fermeru pēdējā cerība bija elektroniskās komercijas giganta Alibaba īpašnieks Džeks Ma, kurš solīja sekmēt miljona darba vietu izveidi ASV lauksaimniecības nozarē un atvērt jaunajiem ražotājiem Ķīnas un Āzijas elektroniskos turgus.
Taču Trampa sāktais tirdzniecības karš pret Ķīnu piespiedis Ma atteikties no solījumiem. Diezin vai miljardieris tuvākajā laikā atgriezīsies pie šī projekta: nesen viņš prognozēja, ka Pekinas un Vašingtonas tirdzniecības karš varētu ilgt gadu desmitiem.
